neveiksminiece?

Nu kāpēc vienmēr ir japarspīlē, ne es tagad sēžu un raudu, ne gruzos. Man vienkārši šodien uznāca pārdomas un viss.

Es saprotu tevi,pati biju tādā vecumā un kā minēju augstāk,arī pašai pirms daudziemd gadiem bija tādas domas,bet bāc...es skatos vienkārši uz jaunajiem un man tiešām paliek žēl cilvēku,kuri tik ātri cenšas pieaugt un pārdzīvo par tādām lietām,neredzot daudz ko citu,ko varētu piedzīvot,izbaudīt un redzēt apkārt.
Tici man,pievērst kaut nedaudz vairāk laika mācībām tev daudz vairāk atmaksāsies dzīvē nekā meklēt īsto un vienīgo. ;)

Tev nepieciešama personības izgaugsme. Iesaku doties pie psihologa

Nazīc- šos tavus vārdus es nenoliegšu. Piekrītu šim tavam sakāmajam ;)

Sergey - paldies par padomu, bet ja te kāds ir kam vajag psihologa palīdzību tad tas esi tu!

Aizej ar draudzenēm un pavadi laiku,izbaudi bezrūpību un jaunību. Izbaudi laiku kamēr vēl gaidi dzimšanas dienas nevis aizliedz draugiem teikt cik tev gadu. :D :D :D :D

mincene Ja Tu izprastu tā jēga nozīmību, tad Tu neatbildētu to, ko atbildēji. Tu daudz, ko neapzinies. Lai Tev jauks vakars.

Nazīc- tici vai nē, bet nekad veel nevienam neesmu melojusi par vecumu :D
bet paldies par ieteikumiem :D

sergey- diez vai psihologs, palīdz veidot personību. Jauku tev arī!

mincene Tev jau vēl nav jāmelo vēl. :D

mincene veidosi jau pati. Bet psihologs palīdzēs virzīt. Tikai mans viedoklis.
Paņem no visa, ko vēlies.

Neteiktu, ka autorei būtu obligāti jādodas pie psihologa.
Bet priekšstats, ka psihologs ir kaut kas slikts, ir pilnīgas muļķības un Sergey ir taisnība, ka var palīdzēt veidot personību :)

Sergey - paldies par padomu, bet ja te kāds ir kam vajag psihologa palīdzību tad tas esi tu!

Tev gadījumā nav PMS, mincene? Sergey visu pareizi saka - ļoti jauks vīrietis! Ļoti nesmuki no Tavas puses...

un Sergey arī neteica,

ka autorei būtu obligāti jādodas pie psihologa.

, kā minēja bii9, viņš izteica savu viedokli,

Iesaku doties pie psihologa

. Šis ir forums, ja negribi, lai citi komentē, kaut ko iesaka Tev, nevajag taisīt tādas diskusijas.

Un mincene, Tu izklausies ļoti izmisusi - mīlestība un otrā pusīte atnāks pie Tevis tad, kad būsi saskaņā ar sevi, mīlēsi sevi un kā saka "vismazāk to gaidīsi". :) Nopietni, Tev ir tikai 17, Tev vēl viss priekšā. Nekaries kaklā pirmajam, kas laipni pret Tevi izturas. (Es par to, kā Tu rakstīji unkonow, no malas izskatās, ka lec viņam virsū!)

Visvairāk man šajos forumos kaitina tas, ka te ļoti daudzas mēģina tēlot nevainīgas meitenes/sievietes, tādas kuras bezmaz vai ar puisi pirmo reizi satikusies 20 gados, mīlējusies pirmo reizi 30 gados.

Kas šeit ir tik slikts? Dažādiem cilvēkiem ir dažādi apstākļi un iespējas, līdz ar to arī laiks, kad viss notiek.
Ietiektu attīstīt sevi kā personību(piemēram, izglītoties), tad pārējais nāks ar laiku komplektā. Pievērs uzmanību svarīgām lietām, kamēr esi jauna un pasaule ir atvērta iespējām, dari to, kas tev patīk, esi tur, kur tev patīk būt, laimīgs cilvēks pievelk. :)

Kaitiņa Ujj, es ne tā domāju to, ka Sergey to būtu teicis, pārrakstījos!

Piekrītu viņa teiktajam 100%, psihologi nav, nekad nav bijuši un nebūs kaut kas slikts, var tikai un vienīgi palīdzēt :) Un uzskats,ka pie psihologiem iet kaut kādi nenormālie ir vispār galīgi garām..

Šizofrēniķi un tāda veida cilvēciņi iet pie psihiatra nevis psihologa.

22, nekad nav bijis attiecību. Nolāpīts, ko es šeit daru, laikam jāiet kārties!

Uhh, cik agrezīvi jaunās māmiņas uzvedas, ja viņām neglauda pa spalvu.

*agresīvi

Par neglītumu..Varētu padomāt, ka attiecības ir tikai glītajām. Kādas muļķības! Citreiz liekas, ka tām, kuras nav tik skaistas, ir daudz vieglāk, jo viņas parasti pagrābj bezmaz pirmo, kas ceļā pagadās. Piemēram, manā paziņu lokā pirmās apprecējās tieši ne tās glītākās meitenes, savukārt divas, kuras visu laiku esmu uzskatījusi par vienām no skaistākajām ever, vēljoprojām ir vienas un bez attiecībām. Tā kā tas nu nav rādītājs.

Kas attiecas uz izvēlīgumu, tad uzskatu, ka sievietei tādai ir jābūt. Labi ne jau pārmērīgi, bet saprāta robežās. Es arī praktiski divus gadus bez nopietnām attiecībām dzīvoju, jo neviens īsti nepatika, bet laiks bija tā vērts, jo tagad esmu kopā gan ar smuku, gan ar dikti foršu puisi. Lai gan pati ne tuvu neesmu nekāda supermodele:)

Tieši atcerējos savus 17( kaut gan tagad man ir tikai 19) un es tik ļoti redzu Tavos vārdos sevi.Ar mani bija pilnīgi tas pats-biju kautrīga,uz pasākumiem negāju un izmisīgi gaidīju savu sapņu princi,meklēju kādu nereālo trūkumu sevī,kas attaisnotu to,kāpēc man nav attiecību(jo visiem viņas bija)Tagad liekas,ka izniekoju tik daudz sava vērtīgā laika(kura tagad nav) lai meklētu/domātu par to,ko man īstenībā nemaz nevajag.
Visstulbākais ir tas,ka tiešām darbojas princips-mīlestība atnāks pie Tevis tad ,kad tu to vismazāk gaidīsi.Es pati tiku pie sava sapņu prinča tieši tad,kad nolēmu-viss,būšu superīgākā vecmeita ciemā :D
Ir tik sasodīti grūti sasniegt to prāta stāvokli,kad pietiek tikai ar sevi,kad nevajag otru cilvēku blakus,lai būtu laimīga.