Ar ko līdzīgu man ir pieredze, bet nu tur vēl pa vidu bija vīrieši un mans ex, kas mācījās kopā ar vienu no tām kolēģēm un pret kuru viņai bija ne mazākā simpātija. Vēl pirms aizgāju tur strādāt un nezināju, ka meitene tur strādā, vairākas reizes skaidri un gaiši nācās norādīt, ka nav pieņemami aizņemtam vīrietim ikdienā rakstīt, un izteikt dažādus piedāvājumus.
Tad nu tas pat nebija īsti darbs, bet tādas kā medības... :D Katra meitene uzskatīja, ka labāk zin, kas man jādara un kā jādara. Ja viena saka, ka jādezinficē galdi, otra momentā klāt un rauj lupatu no rokām, sakot, ka man tas nav jādara,ka viņa to darīšos, ka man atkal cits darbs, un tā par jebko. Lai gan,apmacību bija jāvada tikai un vienīgi mainas vadītājam. Divas nedēļas nostrādāju kā mācekle un tad sapratu, ka nav man ne tas darbs, ne kolektīvs. Lai gan ar vīriešu kārtas darbiniekiem uzreiz izveidojās normāls kontakts un varējām satrādāties bez problēmām.