Iepazīstināšana ar vecākiem

nu neuztraucies, es ar drauga mammu arī iepazinos aptuveni pēc gada (nedaudz vairāk). varējām iepazīties ātrāk, protams, bet uzskatu, ka pareizi ir tas, ka to dara, kad arī draugs ir gatavs tam. tagad mums ir labas attiecības. ja uzreiz tiktu iepazīstināta, diez vai tas būtu tik veiksmīga, jo situācija nebija no labākajām. katrā ziņā varbūt draugs pats baidās no tā, kā tas būs. varbūt vēlas, lai vecāki būtu pārliecināti par jūsu attiecībām un tāpēc tevi pieņemtu. un vēl kas- tu nemaz nezini, vai viņa vecāki tevi vēlas redzēt, iepazīt. cilvēki ir dažādi.
es zinu vienu puisi, kuram māte bija pateikusi, kad nekad negrib redzēt viņa kādas draudzenes. lai gan pēc kāda laika bija interesējusies tomēr par puiša draudzeni.

Pēc pusgada mūsu pazīšanās iepazinos ar viņa un viņš ar maniem vecākiem.

Ar tēti iepazinos ātri - jau pēc 3 nedēļām ballē. Ar viņa brāli un sievu pēc kādiem 3mēn, ejot kopā uz koncertu. Ar mammu īsi pēc tam. Pārējos radus pakāpeniski. Tagad laikam jau visus zinu :D

Ar savu ģimeni pēc 3mēn - uzaicināja mūs abus uz jubileju.

Precīzi neatceros, pēc kādiem 3-4 mēnešiem.

Pff, mēs vairāk kā gadu esam kopā, un es pati izvairos kā traka no tikšanās ar vecākiem. Pagaidām lieliski izdodas. Mnai tas nesatrauc, jo nepatīk šitās iepazīšanās.

Ar vīra vecākiem iepazinos jau pēc kāda 4-5 randiņa :D

Iepazinos aptuveni pēc pusgada būšanas kopā, draugam bija dzimšanas diena, kuru viņš gribēja svinēt ar ģimeni un tā nu sanāca atnākt ciemos un iepazīties :)
Bet nu tu jau viņam pati vari pateikt, ka gribētu aizbraukt pie viņa vecākiem iepazīties, nevajag gaidīt no viņa uzaicinājumu, piedāvā pati šo ideju... :)

Pēc mēneša, jo bija svētki viņam. tad nu uzaicināja un nevarēju nebraukt.

Bet vai tu labāk gribētu kā man?
Esmu iepazīstināta ar vecākiem jau pēc pāris randiņiem. Brīvdienas pavadu vecāku mājās. Tieku aicināta uz ģimenes pasākumiem. BET joprpjām neesmu viņa meitene? :(

Nu es jau sāku apsvērt tādu domu, ka varbūt tomēr ieminēties, ka gribētu braukt līdz. Bet no otras puses būtu daudz foršāk, ja viņš pats izteiktu to, ka priecātos, ja brauktu viņam līdz sapazīties.

Varbūt esmu vecmodīga, bet domāju, ka tas, ka puisis piedāvā iepazīties ar vecākiem norāda tikai to, ka puiša vērtējumā attiecības ir nopietnā līmenī. Un bailes no sapazīstināšanas varētu būt pēc pāris mēnešiem attiecībās, bet ne jau tad, kad gads riņķī.

Gunita- Un kāds tad ir jūsu attiecību statuss? Vienkārši draugi?

Tā es noteikti negribētu. Uzsākot jaunas attiecības noteikti jauno draugu ātrāk kā pēc pusgada savējiem nerādītu, kur nu vēl tad, ja mēs nebūtu pāris. Es laikam tavā vietā nemaz nepiekristu visu laiku braukāt pie vecākiem, ja zinātu, ka neesmu viņa meitene.

Ar puiša vecākiem iepazinos apmēram pēc trīs mēnešu satikšanās ar viņu. Man tas likās mazliet par ātru, bet tā kā jau divas reizes biju izvairījusies no tikšanās ar vecākiem trešo reizi atteikt būtu par traku bijis. Drauga ģimene mani uzņēma ļoti laipni un nu varu teikt, ka ir pieņēmuši mani savā ģimenē, jo bieži dzīvojos pie viņa vecākiem.. Vienīgais ar ko man ir nesaskaņas un kas mani nevar pieņemt ir drauga brāļa sieva, ko es vēl aizvien nevaru saprast, kāpēc tā ir..
Man atkal ir problēma, ka es nevaru saņemties draugu iepazīstināt ar saviem vecākiem, lai arī drīz jau būs gads kopš esam kopā :D

Pilnīgi visās attiecībās biju iepazīstināta pēc pāris dienām/nedēļām.

Man liekas dīvaini baidīties attiecībās pārrunāt lietas, kas tevi satrauc.
Pieturēšanās pie citu izdomātiem principiem nav elements, kas veido attiecības. Noklusē vienreiz lietas, kas Tevi satrauc, noklusē citreiz, tad par ko jūs attiecībās runāsiet nākotnē, tikai vispārīgiem sadzīviskiem sīkumiem, pa dienu redzēto, apēsto?
Nekāda iekšējās pasaules aizskaršana, kas, iespējams pārkāpj tradicionālus principus, nav pieļaujama?

Respektīvi, es neredzu iemeslu nepārrunāt to, ko vēlies. Pārrunāšana un viņa viedokļa uzzināšana, ja to dara normālā tonī un veidā, nebūs nekāda lēmuma pieņemšana vīrieša vietā vai sava viedokļa uzspiešana.

womankind, labi teikts! :)
Laikam jau problēma ir vairāk manī un tajā, ka vienkārši neņemu un nepaprasu sev interesējošos jautājumus.

Ar drauga vecākiem iepazinos pēc diviem mēnešiem. Un viņš ar maniem tāpat.

Tamana, nē, TIKAI draugi noteikti neesam. Vecāki taču redz, ka palieku pie viņa regulāri pa nakti, kopā brokastojam, braucam uz darbu, ģimenes klātbūtnē nekautrējas iedot man buču, turēt roku vai bužināt.
Bet kāds ir mūsu attiecību status... hvz... neesam pāris.

Tiku iepazīstināta pēc gada, bet mūs šķir krietni lielāks attālums :)

Es Tavā vietā jau sen būtu pajautājusi, kāpēc netieku iepazīstināta :D

Gunita, kāpēc Tu domā, ka neesat pāris? Puisis turpina tikties/sarakstīties ar citām, vai kas? :) Jo izklausāties gan pēc pilnīgi normāla, forša pārīša.