Pirmās dāvanas...

Ja tā labi atceras- tad dāvanas šo piecu gadu laikā esmu saņēmusi diezgan dārgas- gan zelta gredzenu, auskarus, gan telefonu. Taču lutināta es nejūtos- ne man skaistu ziedu, ne foršas vakariņas, pat ne mīļākā našķa... Lai gan nekad neesmu sevi uzskatījusi par materiālisti, izlasot šo paveco diskusiju, nedaudz iesmeldza sirdī. Jo vai tad arī es neesmu pelnījusi šādus ikdienišķus prieciņus?!

Oi, man bija tā, ka laikam pirmajā oficiālajā randiņā arī uzdāvināja man pirmo rozi (nu ne parasto, bet no tām, kuras ir tās milzīgās, kuras vēl mēdz iekrāsot dažādos toņos, un salonos veido vienas rozes kompozīcijas, man bija iekrāsota tādos zilganos un ceriņu toņos, viņš bija iedomājies, ka tā ir mana mīļākā krāsa, jo abās pirmajās tikšanas reizēs biju tērpusies šādu nokrāsu drēbēs). Pirmā dāvana tika manai mammai, ne man, nu laikam pēc mēneša.., max 2, viņš bija iebraucis pēc manis, bija jādodās uz pasākumu, un nemaz nebija manos plānos viņus iepazīstināt tā pa nopietno, bet viņš pats tā bija izdomājis. Mammai protams uzreiz labākie iespaidi. Man sākumā bija vien našķi kādi un pušķi, pirmajos svētkos arī bija pirmā nopietna dāvana. Starp dāvanām - planšete, sen kārota soma, auskari, kulons.

pirmajā tikšanās reizē uzdāvināja horoskopa zīmiti ar swarovski kristāliem,tāda riktīgi mīlīga dāvana..nu tagas būs ziemassvētki,redzēs ko dāvinās :)