Pirmās dāvanas...

Sākuma bija gan puķes, saldumi, pēc tam rotas. Beigās dzīvokli uzdāvinaja par ko joprojām esmu viņam ļoti pateicīga.

Uzdāvināja tad, kad vēl nemaz nebijām kopā - skaistus zelta auskariņus, kurus joprojām pēc daudziem gadiem nēsāju. Turklāt tad viņš vēl nemaz nebija nekāds vīrietis :D Abi bijām tādi puslīdz bērni :)

Man ļoti patīk, ka dāvina rotaslietas, kurpes, apakšveļas utt,bet tomēr visvairāk izbaudu ikdienas sīkumus- kafiju un brokastis gultā, vannas sataisīšanu,kad nogurusi atnāku mājās, vakariņu gatavošanu un lietas,kuras viņš dara manis dēļ. Nezinu, dāvanas nekad neesmu gaidījusi, vienmēr uztveru to kā pārsteigumu. Moš jābeidz gaidīt tās dāvanas un pašai jāsāk pelnīt, lai vari sapirkt sev to, ko tik ļoti gribi, jo, ja godīgi, es nesaprotu to tavu dāvanu gaidīšanu, nav jau Ziemassvētku vecītis.

Es arī tiekos jau vairākus mēnešus, bet dāvanu ka'nav tā nav

Nabaga puisis.

Ui, piedod, Ponija, bija domāts izņemt no autores teksta, sajaucu.

Atļaušos arī es izteikties :D Mana drauga draugi un radi, kā arī pats draugs pelna vairāk kā ļoti labi. Es bieži redzu un dzirdu, ka to draugu un radu meitenes saņem no saviem vīriešiem dāvanas, tiek lutinātas un t.t. Es laikam tiešam esmu no tām, kurām jo vairāk ir, jo vairāk gribās. Es bedājos par to, ka viņš nepērk man dāvanas bez iemesla, ka dāvina man ziedus, bet ne milzīgus pušķus, ka nepiedāvā izsaukt meistaru, kad es saku, ka tas ir nepieciešams, bet šobrīd to atlikšu pagaidam (iemesls-nauda). Protams, es nekādā gadījumā to neizradu, turklāt, man ir lielisks vīrietis, kurš lieliski pret mani izturas, arī vienmēr maksā par visām izklaidēm un t.t. To faktu, ka viņš labi pelna pieminēju tādēļ, lai nerastos domas, ka viņš nevar atļauties lutināt mani tā, kā es gribētu un es pat nedomāju par to, cik "dārga" lutināšana būs, bet iekšā sēž stulba sajūta... it kā viņš varētu, bet kāpēc viņam pašam negribas kaut kā īpaši iepriecināt. Labprāt palasītu viedokļus un adekvāti uztveru kritiku!

Šakti

Vīrietis uzdāvināja dalību Nordea Maratonā, lai gan tajā brīdī labi, ja 500 m varēju noskriet. Tādu dāvanu gribi?

Neatceros konkrētu precīzu laika vienību, taču atceros, ka tas bija pēc viena no randiņiem, kura laikā konstatēju, ka esmu nozaudējusi cimdus, un viņš ierosināja aiziet uz veikalu nopirkt jaunus:) Interesanti, ir pagājuši jau vairāk nekā seši gadi, kopš esam kopā, taču joprojām man ir šie cimdiņi:)

Pirmajā randiņā -puķes un šokolāde. Bet tā katru reizi kaut ko man dod (nav īsti dāvanas).. Kaut ko ēdamu vienmēr (vienreiz milzīgu kasti ar gumijas lācīšiem), vienreiz vadu televizoram "uzdāvināja", jo biju izmetusi, ka man vajadzētu :D vienmēr ievēro, ko man vajag, lai gan neprasu.

Vēl nav bijušas... bet ceru, ka uz Zsv būs

Ziedi bija visos pirmajos randiņos. Dāvanas arī pēc 1. mēneša ik pa laikam, bet parasti praktiskas vai tādas, ka vienkārši veikalā nopērk man tās manā klātbūtnē :D

nu mēs jau bijām agrāk pazīstami pirms mums radās kādas romantiskas jūtas. tā kā uz to tik objektīvi nevar skatīties. bet, ja ņem periodu kopš brīža, kad mēs sākām satikties kā vīrietis ar sievieti, tad man jau pirmo reizi tika uzdāvināta roze. un tā vairākas reizes pēc kārtas.
tā man tiek dāvanas, ziedi uz svētkiem. citrreiz ir man ko pasūtījis internetveikalos, kad man ko vajag, bet tā netiek pasniegt kā dāvana, bet vnk iegādāta kā man nepieciešama lieta. lai gan, protams, ka es tam arī pievēršu uzmanību un pasakos.
vsp man nepatīk vīrieši, kuri nedāvā sievietēm ziedos vismaz attiecību sākumposmā, kas man liek domāt par neaudzinātību.

bet tieši vairāk sācis pirkt priekš manis kko, kad jau bijām ilgāku laiku attiecībās.
bet, ja man izmaksā, es to arī uztveru kā pozitīvu žestu. tajā gadījumā svarīgais nav ziedi, jo cilvēkam var būt citi uzskati. drīzāk sāktu aizdomāties tad, ja nebūtu ne ziedi, ne izmaksāšanas, nekā..lai gan, protams, ka reizēm arī es izmaksāju draugam. tā kā mana nostāja nav tāda, ka mani tikai jāapdāvina vai man tikai jāizmaksā.

Smaržas otrajā randiņā.

Sofija- cik jūs ilgi esat kopā? mans draugs man arī varētu atļauties finansiāli daudz vairāk ko dāvināt, bet es to neskatos no tāda aspekta. pirmkārt, ir vīrieši, kas attiecību sākumposmā nevēlas, baidās apdāvināt sievietes, jo baidās tikt izmantoti un vēlāk vnk pamesti. zinu, ka mans draugs, lai arī sākumā man dāvināja ziedus, nekādas tādas baigās dāvanas nesaņēmu papildus. bet es par to pat neiedomājos, jo vīrietis jau man izrādīja uzmanību gan emocionāli, gan materiāli. manuprāt, drīzāk tev jātiek galā pašai ar sevi. tev vnk gribās tās dāvanas, jo citas daudz vairāk apdāvina. tāpēc tev šķiet, ka tu esi nenovērtēta'. bet tu jau nekad nezināsi citu cilvēku patieso attiecību stāstu. varbūt tās pārāk apdāvinātās tiek krāptas vai pazemotas. nečīksti par lietām tikai tāpēc, ka tev to ir mazāk, nekā citām un labāk novērtē to, kas tev tiek dots.

Tagadējais puisis pirmajā tikšanās reizē uzdāvināja milzīgu lilliju pušķi, pēc 3 mēnešiem kad sākām dzīvot kopā saņēmu sudraba ķēdīti ar kuloniņu, ko viņš nopirka kā dāvnu uz izlaidumu, kad pat kopā vēl nebijām, un pēc 2 nedēļu kopdzīves uzdāvināja notebook... Nepatīk man tik trakas dāvanas un vēl tik atri, bet viņš ir tāds ka iespītēt nevar, ko ieņem galvā to dara..

Bijusais ar ko bijām kopā neko nedāvināja un nevienos svētkos neapsveica..

Kamēr bijām draugs ar draudzeni, dāvanas nedāvināja. Bijām ļoti katrs par sevi. Pat restorānu dalijām uz pusēm.
Tagad esam vīrs ar sievu. Ļoti iespējams arī tagad nedāvinātu, bet tagad esmu mazliet nekaunīgāka, un nevis paņemu naudiņu,kuru viņš regulāri man dod, bet pasaku, ko man vajag, lai nopērk un uzdāvina. :)
Ziedus pērku pati sev, vai varī klienti darbā uzdāvina, vīra naudu tādām lietām netērēju.

Sany, paldies, tas tiešam,ko gribēju dzirdēt :D Kopā esam mazāk par gadu. Tev ir taisnība, es pati visu to apzinos, vienkārši gribas, lai pasaka no malas :) Kopumā, ja nesalīdzināt ar citu attiecībām vai salīdzināt ar manām iepriekšējām (ar ex retu kur gājām un vispār bija "interesanti"), tad viss ir vairāk neka super. Vienkārši esmu tāds cilvēks, man grūti koncentrēties uz labām lietām, es biežāk domāju par to, kā nav :D

Pirmo reizi uzdāvināja puķes apmēram pēc nedēļas kopā būšanas. Un tad vel pēc nedēļas atkal uzdāvināja ziedus un zelta rokassprādzi, jo man bija dzimšanas diena.
Un, tad, kad palika mums tieši 2 mēneši, tad atkal dāvināja ziedus un uzdāvināja gredzenu, bet par laimi, tas nebija saderināšanās gredzens. :D

manejais vispar nav davanu davinatajs, vinam nepatik staigat pa veikaliem, vins pat sev iet kko pirkt tikai tad kad savadak jau vairs nevar :D
uz 18.dzimsana dienu uzdavinaja man zelta rokaspradzi, ziedus parasti nedavina, nu uz 8.martu vienigi :D
parasti vnk uzdavina naudu, lai pati noperku ko gribu, sakuma dusmojos, bet tagat kad pagajusi 5 gadi esmu pieradusi un varbut ari ta labak, jo vins ka jau teicu nav no tiem kam patik pa veikaliem staigat, tapec noteikt ja ietu nopirku pirmo ko ieraudzitu :D
vispar es ipasi par to nestresoju, jo ikdiena pelnitajs ir vins, vins man dod naudu, un ari tas jau ir labi :)

Vakarā iepaziāmies no rīta sākām dzīvot kopā un rožu puskis bija. Pēc nepilna meneša ziemīšos bija zelta ķēdite, uz jauno gadu telefons.