Nē, nu, tā jau nav sēru diena, tā ir piemiņas diena. Man liekas, ka mēs tos "svētkus" īsti neizprotam, jo mūs no tiem karavīriem šķir vismaz paaudze. Kādreiz tā bija diena, kad pieminēja tos, kas gāja bojā absurdās svešas armijas iebrukuma rezultātā, jo valsts kā tāda jau de facto pastāvēja. Šobrīd, man šķiet, tā nozīme ir stipri mazinājusies, diemžēl, jo tie, kuru tuvinieki - brāļi, tēvi, onkuļi, vīri - gāja bojā tajā dienā, jau paši ir vai nu sirmā vecumā vai jau aizgājuši, līdz ar to ir daļa sabiedrības, kura nemaz neizprot to būtību. Pēc idejas, tad jau arī barikāžu piemiņas dienu var saukt par svētkiem, bet to taču neviens nesvin, kaut gan tīri idejiski tās nozīme ir līdzīga - nosargāta Rīga, nosargāta neatkarība. Nu, katrā ziņā - tās ir tikai manas domas.