Man ari nepatik esana sabiedriskaja transporta. Krit uz nerviem follija/plastmasa iepakojuma caukstinasana. Vel ari tas, kad cilveks aped savu belasu vai sendvicu un pectam sedekli, aizkaros noslauka spekainos pirkstus. Sen atpakal braucu autobusa, un viens virietis izvilka no mugursomas maisinu, kura ieksa jau bija pec izskata pastavejusi sviestmaize ar izpludusu margarinu, pajukusiem tometiem, desu. Tad vins saka to est, bet ta smaka ta cirtas deguna, goda vards, tads specifisks aromats. Tad gan nebija parak patikami. Pati sabiedriskaja transporta needu, tikai padzeros vai lasu zurnalu. Bet visvairak nepatik tiesi smirdesana, kad var uzreiz just, ka kads no blakus stavosajiem nav mazgajies jau kadu laicinu, iespejams, vairakas dienas un nav ipasi draugos ar tadu lietu ka dezodrants, ziepes, tirs apgerbs. Ipasi baisa ir smaka no pedam, kad pa gabalu, ipasi nepiepuloties, var just smaku, kas ir vel trakaka par pudeto sieru. Sastavejusu sviedru smaka ir loti nepatikama, reizem atgadina kaku urinu. Ari es esmu darijusi fizisku darbu pat 12 stundas diena, bet ne es, ne darba biedri ta nesmirdejam. Regulari eju dusa, lietoju labu dezodrantu. Dazi labi, kas iekapj autobusa tiesam smird ta, it ka butu izlidusi no vircas bedres vai meslus mezusi, bet taja pasa laika pec bomziem, kuriem nav savu maju vini neizskatas. No otras puses, ari parspileti stipras smarzas ari var but tracinosas, reizem tas man sagada galvas sapes un skaudisanu.