varbūt tev ir ko teikt?

Vai esat izmantojušas jauno sistēmu Rīgas sabiedriskajā - 'Nospied pogu un atver durvis pats"? Kā jums patīk? Nav gadījies, ka trolejbuss aizbrauc gar degunu, jo neesat paspējušas nospiest pogu vai nesapratāt, kas jādara?

kur tagad, lai atvērtos durvis, poga jānospiež pašām

Gadijās, ka brauca garām tolejbuss, ar šādu, pašpogu spiešanas opciju, skrēju uz viņu tuvāko pieturu, viņš tur stāvēja, aizvēra durvis, ka pieskrēju. Spiedu to pogu, klauvēju , lai atver duvis, jo viņš vēl stāv ,kādas 15sek, bez reakcijas un aizbrauca.
Tad nafig tāda poga vajadzīga, ja pati nevaru atvert tās durvis un šoferim ir slinkums?

tā kā man jūsu palīdzība ļoti nepieciešama, atsaucīgākos/-ās gaida naudas balviņas! Tas ir nopietni :)

paldies, Nikita! Lūdzu, vēl viedokļus :)

Vai esat izmantojušas jauno sistēmu Rīgas sabiedriskajā - 'Nospied pogu un atver durvis pats"? Kā jums patīk? Nav gadījies, ka trolejbuss aizbrauc gar degunu, jo neesat paspējušas nospiest pogu vai nesapratāt, kas jādara?

Esmu. Reizeem aizmirstas, ka taa poga jaaspiez, bet tad to izdara kaads cits. Nekad nav bijis, ka trojebuss aizbrauktu, eatveris durvis, bet esmu redzejusi, ka veciem cilvekiem ar to nav skaidribas - spiez visas pogas arpuse un iekspuse, citi neko nespiez un rausta plecus, kapec trolejbuss aizbrauc bez vinjiem.

Es neesmu māmiņa vai invalīds, bet, cik novēroju, pašā Rīgas centrā ar šo vides pieejamību ļoti klibo. Konkrēti runājot - tie tuneļi, kas ir pie Origo, Stockmann un tā smieklīgi bēdīgā nobrauktuvīte ratiem. Vienreiz redzēju, kā mātes vietā spēcīgs vīrietis, laikam garāmgājējs cēla augšā un citas reizes vienkārši neesmu manījusi, ka kāds to izmanto.

Cik zinu, vilciens arī nav draudzīgs, piemēram, invalīdiem. Lai viņi varētu braukt, ir jāpiesaka brauciens, turklāt ne visās stacijās varot izkāpt - tādu info kaut kur padzirdēju, bet liekas varētu būt taisnība.

Jelgavā, lai luksofors reaģētu, vajag nospiest pogu. Esmu n reizes redzējusi gan jaunāka, gan vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri stāv, pogu nenospieduši (un vecākie lamājas, ko tik ilgi sarkans spīd).

liels paldies par atsaucību! varbūt iepriekš neskaidri uzrakstīju, bet universālais dizains nozīmē viegli pieejamas un saprotamas lietas ikvienam, ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām! Tāpēc droši varat paust savus novērojumus, piedzīvoto, ja arī neietilpstat nevienā no manis minētajām kategorijām!

Vēl bija gadījums, ka ārzemnieku pāris, man tramvajā pienāca klāt un prasīja, kur iegādāties e-talonu, cik braucieniem ir tā papīra sloksnīte, kur jānopikstina. Pāris bija gados veci.

Vēl varu izstāstīt, nez cik būs noderīgi, savu sāpi, kā jau trolejbusos , pie sākuma durvīm ir tāda uzlīme , pie šofera, ka stāvētu tur aizliegts. Parasti esmu braukusi, piebāstā trolejbusā un neviens nav piesējies , ka stāv tur tuvumā uz tās uzlīmes un utt. Vienreiz nācās puspiebāztā trolejbusā braukt ar lielu somu, un nācās stāvēt uz tās uzlīmes. Trolejbusa vadītāja, krievu valodā , kaut ko kaut kam uzbļāva, neredzēju ,kam ,jo pašai bija aviator brilles un austiņas. Pēc tam kad izņēmu austiņas, viņa sāka uz manīm kliegt, sakot krieviski: Meitenīt tev viss kartībā ar smadzenēm, valodu proti? Neredzi to uzlīmi, ka Tur aizliegts stāvēt? Stāv ar modernām brillēm, neko neredz caur saviem sūda melniem stikliem. (man saulesbirlles ir dioptrijas, lai nav janēsā divas brilles)
Nācās ignorēt, jo visu bārstija man krievu valodā, es respektēju krievus, bet viņa speciāli , oponēja ar savu valodu, ka ir nezcik varena.
Tā mani nozākaja, ka nu , nesaprotu, priekškam tā uzlīme, ja trolejbuss ir piebāsts un tā pat , Tur vienmēr stāv cilvēki uz viņas, un nekad nav bijušas problēmas.

man bieži ir tā, ka es piebāztā un arī ne tik piebāztā sabiedriskajā reizēm nevaru pamanīt, kur ir tas aparāts, kur jāpīkstina etalons, jo pie katra staba jau nav. Un tad reizēm nesaprotu, uz kuru pusi to etalonu padot, lūdzot kādam, lai nopīkstina manā vietā, Lai gan bieži vien man to etalonu arī bail kādam dot - ja nu neatdot atpakaļ un piesavinās sev :D
jums nekad tā nav? es vienīgā tik tizla? :D

Māmiņa neesmu, bet ja pamēģināsi ar bērnu ratiem nonākt no jaunuzceltās bibliotēkas līdz Origo, caur Vecrīgu, sapratīsi, ka tā ir kaut kāda neiespējamā misija.
1) Lai nonāktu no bibliotēkas uz akmens tilta, lai šķērsotu uzbrauktuvi no Mūkusalas ielas, gājējiem ir tunelis. Viss būtu skaisti, bet ar ratiem tur var pakārties - sliedīšu nav un nest ratus pa tām trepēm arī riskants gājiens - diezgan stāvas.
2) Otrā tilta galā situācija tikai nedaudz labāka - trepes nav tik stāvas.
3) Tunelī uz Grēcinieku ielu, sliedītes ratiem ir, tikai es vēl šodien nesaprotu, kāda jēga tur bija viņas uzlikt, ja tās ir maksimāli neērtas. Leņķis tāds, ka labi - es ratus varu pieturēt, bet kā tur invalīdi paši tiek augšā/lejā? Neticu, ka tas vispār ir iespējams.
4) Tā pati nelaime ir ar sliedēm tuneļos pie Origo.

"Atver durvis pats" var kļūt par murgu brīdī, kad Tev vienā rokā ir liels nesamais un pie otras žiperīgs mazais. Tad kā tad, lūdzu, lai atver tās durvis?

Ikdienā braucu ar auto, bet reiz nolēmu, ka gribu ieprovēt to glīto jauno tramvaju. Dzīvoju netālu no galapunkta. Tad nu tā - kur tajā galapunktā iegādāties e-talonu, es nesapratu. Iekāpu tramvajā ar domu, ka biļeti iegādāšos pie vadītāja, bet sapratu, ka konkrētajā transporta līdzeklī šādas opcijas nav. Ir jāizmanto aparāts, kurš izsniedz biļeti. Ok, parasti man ar visādiem verķiem nav problēmu, bet šajā gadījumā nobraucu 2 pieturas, līdz sapratu, kā tā manta darbojas.

Padomāšu, gan atcerēšos kaut ko vēl.

tie e-talonu automāti pieturās bieži vien nepieņem 50 sant. monētas, kaut arī brauciens maksā 50 sant. vēl tās monētas tur mēdz iesprūst. automāts man rāda - var mest 5, 10, 20 sant. un 2 ls (1 ls nez kādēļ nekad nepieņem, ok, es saprotu, ka maybe nevar izdot atlikumu, bet tā 50 sant. monētu nepieņemšana man nav saprotama), tā es sāku tur mest savas dzeltenās kapeikas un pēc 3 sapratu, ka tur viss iesprūst un nekas neiet ārā. tā es,vairāki cilvēki pirms manis un droši vien arī pēc manis ir palikuši gan bez naudas, gan bez biļetes. vēl es nesaprotu, kādēļ man ir jāmaksā naudas sods, ja salona pārbāztības dēļ nevarēju nopīkstināt e-talonu ar mēnešbiļeti konkrētajam transporta veidam. es saprotu, tiek zaudēti statistikas dati u.c. bet tad tas naudas sods tiek uzlikts reāli nevis par braukšanu bez biļetes, bet gan par e-talona nenopīkstināšanu, kas man šķiet pa šerpu.
vilcieni vispār ir atsevišķs stāsts, tie augstie pakāpieni neļauj ne smagu bagāžu uzstiept, neko. vienmēr jāprasa kādam palīdzība.

Māmiņām ar ratiem grūti pieejamas ēkas vai vietas?

Rimi bērnu apģērbu/mantu nodaļas parasti ir tā piebāztas ar statīviem un plauktiem, ka ar bērnu ratiņiem piekļūt precēm klāt ir neiespējami. Vienreiz pat kasierei lūdzu, lai viņa painformē vadību, ka klienti ar bēbjiem gribēdami tur neko nevar iegādāties :)

PSRS laiku mājās ar liftu, lifts vienmēr atrodas drusku augstāk - vispirms ir jāuzkāpj viens kāpņu posms, un tikai tad var nonākt kāpņu telpas daļā, kurā ir lifts. Māmiņas ar ratiem, protams, ir spiestas to gabaliņu ratus stibīt uz augšu/leju, kā nu māk. Katru dienu.

Par tēmu ārzemnieki Rīgā - parkings. Zem daudzām (Parking) zīmēm apakšā ir maza, balta plāksnīte, kur latviski ir dažādi uzraksti, piemēram, "Ar atļaujām Nr.45", "Tikai klientiem", "VID darbiniekiem" utml. Pazīstu ārzemniekus, kas tā rezultātā ir maksājuši sodus.

Jā, pameklē, pirms dažiem gadiem bija raksts visos ziņu portālos, ka 22 autobusā vajadzētu ieviest vai nu uzrakstus angliski, vai vismaz apmācīt konduktorus izskaidrot ārzemniekiem, ka par lielu bagāžu ir jāpērk papildus biļete, jo citādi - kā lai ārzemnieks to zin? Bet kontrolieriem gribi negribi ir viņiem sodi jāliek.

Nezinu gan, kas šobrīd notiek ar to autobusu, sen nav braukts :)

paldies visām, kas atbild :) jūs esat lieliskas! :)

Par tēmu ārzemnieki Rīgā - parkings. Zem daudzām (Parking) zīmēm apakšā ir maza, balta plāksnīte, kur latviski ir dažādi uzraksti, piemēram, "Ar atļaujām Nr.45", "Tikai klientiem", "VID darbiniekiem" utml. Pazīstu ārzemniekus, kas tā rezultātā ir maksājuši sodus.

Jā, tie stāvvietu uzraksti ārzemniekam ir galīgi nesaprotami. man regulāri jautā, kur var un kur nevar stāvēt. zīmes maksas autostāvietai un darbinieku autostāvvietai ielas pretējā pusē ir pilnīgi vienādas. Konkrēti par Tērbatas ielas sākuma posmu pretī ziedu tirgum pie Vērmaņdārza.

Man ir ļoti slikta redze, tādēļ šī tēma man ir visai aktuāla.
Daudziesm sabiedriskajiem transportlīdzekļiem maršruta numuri ir slikti saredzami, pārsvarā tas attiecas uz vecajiem tramvajiem, trolejbusiem un uz lielāko daļu autobusu. Jaunajiem zemās grīdas tramvajiem, mazajiem trolejbusiem un dažiem autobusiem ir ļoti labi, lieli, koši numuri. Parasti, ja neizdodas saredzēt numuru vai galapunkta nosaukumu, vienkārši jautāju cilvēkiem. Ar pogu pagaidām problēmas nav bijušas, bet ir prātā ienākusi situācija, kad stāvu pieturā, gaidu pēdējo transportu, apkārt nav neviena cilvēka, piebrauc transportlīdzeklis, kura numuru es nespēju izlasīt, un vēl jānospiež tā poga, lai atvērtu durvis, bet kā lai es zinu, vai tas ir īstais transports, vai nē?? Vienīgais variants, ko spēju iedomāties, ir, ar pogas palīdzību atvērt priekšējās durvis un jautāt numuru vadītājam.
Ir bijušas situācijas, kad iekāpju nepareizajā transportlīdzeklī, piemēram, 15. trolejbusa vietā iekāpu 19. trolejbusā, 40.aut. vietā - vienā no tiem ,kas kursē no Juglas uz Berģiem.
Nereti, īpaši autobusiem, nojūk tās pieturas skaļrunī. Ja kaut kur braucu pirmo reizi ,arī ir visai neomulīga sajūta, un jālūdz citiem pasažieriem man pateikt, kad būs konkrētā pietura.
Protams, ne tikai sabiedriskajā nākas saskarties ar vides pieejamības problēmām. Ielu numuri, iestāžu nosaukumu, cenu zīmes, dažādas norādes, informatīvie materiāli ir diezgan sīki. Daudz kur trūkst ari informācijas braila rakstā. Apgaismojums arī daudzās ēkās ir nepietiekams.
Lai uzlabotu vides pieejamību Latvijā, vēl ir ļoti daudz darāmā, un tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet uz visiem, kam ir kādi funkcionālie traucējumi, arī uz veciem cilvēkiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem.

Par sliktās redzes tēmu:

Uz preces iepakojuma, protams, vienmēr ir norādīts sastāvs. Nu, attiecīgi, sadzīves ķīmijai, kosmētikai, pārtikai. Gados vecāki cilvēki tos mazos burtiņus gribēdami nevar izlasīt, pat ja brilles ir līdzi.

Un nē, lai gan pie mums bieži ir izplatīts viedoklis, ka pensionēta sieviete = atpalikusi idiote (kura neko tik sarežģītu, kā sastāvs un derīguma termiņš, tāpat nesaprastu), arī gados vecāki cilvēki labprāt ar šo informāciju iepazītos uz vietas veikalā, nevis mājās zem lampiņas ar lupu.

Pie tiem ielu nosaukumiem varu piemest, ka bieži vien mājām nav numuru plāksnīšu, vai arī, ja ir, tad aiz krūmiem utt.
Čiekurkalnā un Āgenskalnā bieži ir problēmas ar ceļa zīmēm vasarā - tās ir ieaugušas krūmos un es kļūstu par pārkāpēju pilnīgi netīšām.
Ziemā murgs ir visur - neviens tās zīmes netīra, saprast neko nevar, bet sodus raksta tā, kā parasti.
Lielveikalos (Kā spilgtākais nāk prātā Zoom), grīdas flīzes izvēlas tās super gludās un tad brīnās, ka ziemā cilvēki tur krīt un sasitas. Vēl mani kaitina tie režģi, kuros papēži varot iesprūst. Un ko man tagad? Kurpes vilkt nost? Pati gan nekad neesmu iestrēgusi tādā režģī, bet ir gadījies palīdzēt pensionārei no tā režģa dabūt ārā kūjiņu - tas ir stulbāk par kurpēm.

paldies par atsaucību! ja jums vēl ir ko teikt, būšu pateicīga!