Awww... atceros,kā es no ielas paņēmu mazu kaķenīti, jo viņa man uzcītīgi sekoja. :) Pirmais ko darīju, ir iedevu attārpošanai nepieciešamās zāles (nopirku aptiekā), tad pabaroju, ierādīju kastīti un biju viņai tuvumā. Atļāvu staigāt pa visu māju (cik saprotu, Tev ir attiecīgi cita situācija), ņēmu klēpī, bužināju, spēlējos. Patiesībā naktī ļoti bieži viņa gulēja pie manis zem segas. Kaķis bija izgulējies, bet es ne, jo baidījos viņu nospiest :D Ja viņu ieliku norobežotā telpā, kur nebiju es, viņa vnk uzcītīgi ņaudēja un nelikās mierā. Sapratu,ka šai ir diezgan šerps raksturs.
Lai vai kā, mēs viņu aizvedām pie Vet-ārsta, jo bija jāuzzina info par kastrēšanu, un jāizārstē actiņa, kas pēc laiciņa visu laiku asaroja. Devām vitamīnus, lai imūnsistēma uzlabojas, jo viņai bija vēl vēderā bruka, ko vajadzēja izoperēt.
Ehhh.. skaita kaķenīte :) Lai veicas! Un, lai arī ko izlemsi, dod viņai savu mīlestību cik vien vari, jo viņa, savā ziņā, izvēlējās Tev. (l)
P.S. Ir tāds teiciens - "ja ielaiž mājās paklīdušu kaķēnu, tad turēsies nauda".