Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Izteikt domas

 
Reitings 494
Reģ: 17.10.2013
Sveikas,meitenes! Rakstu,jo radās tādas domas par to,cik patiesībā mēs maz izsakām komplimentus viens otram,kā arī to cik maz mēs tos saņemam. Manā dzīvē nav bijuši daudz cilvēki,kas izteiktu labus komentārus,varbūt arī tāpēc šo rakstu. Es mēdzu ļoti bieži izteikt kādam/ai komplimentus pat par vismazākajiem sīkumiem,un jāatzīst,ka es gribu arī no šiem cilvēkiem dzirdēt ko jauku. Varbūt es esmu vienīgā,nelaimīgā,kurai nav gadījies sastapties ar cilvēkiem,kas nežēlo labus vārdus. Kāpēc mēs norobežojamies un nepasakam cilvēkiem,cik patiesi jauks viņš ir vai arī cik tu skaisti izskaties?
07.11.2013 22:02 |
 
Reitings 494
Reģ: 17.10.2013
Ja Jūs izteiktu savas domas es būtu pagodināta tās izlasīt,jo man šī tēma pēdējā laikā dziļi aizskar:(
07.11.2013 22:08 |
 
Reitings 7143
Reģ: 13.04.2012
Kompliments ir dāvana un to ir jānopelna.
Ja tam ir pamats - nekad neskopojos ar labiem vārdiem. Esmu arī veikalā, svešai sievietei, kas mēra kaut ko, kas viņai labi izskatās, teikusi komplimentu par to, ka izvēlētā lieta labi piestāv. NY šitāds kompliments man izvērtās par iepirkšanās piedzīvojumu ar pilnīgi svešu dāmu :D
07.11.2013 22:09 |
 
Reitings 494
Reģ: 17.10.2013
Varbūt vainīga ir latviešu mentalitāte?
Man patīk izteikt pat tik primitīvus komplimentus,kā,piemēram,par skaistu rokrakstu vai zīmuli:) Varbūt es pārāk daudz gaidu no cilvēkiem,bet dzīve taču būtu jaukāka,ja mēs viens otru iepriecinātu ar labiem vārdiem,abpusēji nevis vienpusēji:(
07.11.2013 22:13 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Patiesībā, kad pārācos uz Kanādu, tad komplimentus saņemu un veltu nesalīdzināmi vairāk. Kāpēc tā notiek, nezinu. Iespējams iepriekš pie komplimentu trūkuma bija vainojama latviešu mentalitāte vai kultūra kopumā, vai varbūt dzīves līmenis...
07.11.2013 22:21 |
 
Reitings 1440
Reģ: 08.04.2013
Varbūt es esmu vienīgā,nelaimīgā,kurai nav gadījies sastapties ar cilvēkiem,kas nežēlo labus vārdus


Neesi tu tāda vienīgā. :(
Vispār nesaprotu, kāpēc tā notiek... Es arī parasti neskopojos ar komplimentiem, ja cilvēks ir pelnījis. Pati gan reti ko dzirdu atpakaļ - visbiežāk sanāk tā, ka pilnīgi zinu, ka tam cilvēkam arī patīk, piemēra pēc, kā man izskatās tāda un tāda kleita, bet komplimentu nekad neizteiks, tikai noskenēs ar acīm un pagriezīsies uz otru pusi. Nu ir, ir tādi cilvēki.
07.11.2013 22:30 |
 
Reitings 949
Reģ: 15.04.2013
saku daudz laba, dzirdu daudz laba. bet ne n katra, ir cilvēki, no kuriem biežāk gribētos :)
07.11.2013 22:34 |
 
Reitings 63
Reģ: 02.11.2012
Mēdzu izteikt komplimentus, bet pēdējā laikā retāk.Nezinu kāpēc tā ,bet teiksim ja redzu kādu lietu kas man kādā cilvēkā patīk,ne vienmēr to pateikšu.Reizēm ir vieglāk noklusēt ,bet tas laikam atkarigs no garstāvokļa vai kaut kā tml ... :)
07.11.2013 22:41 |
 
10 gadi
Reitings 2587
Reģ: 07.03.2011
Manuprāt, tas ir diezgan aprobežoti gaidīt komplimentus par savu izskatu. Vai patiešām uz neko vairāk neesat spējīgas? Tad jau pēc 40-50 gadu vecuma vari pilnībā aizmirst par komplimentu saņemšanu.

Klau, kāpēc ir svarīgāk, lai CITI novērtē Tevi? Tev pašai ir acis, pieej pie spoguļa un pasaki sev kaut ko jauku :) Cilvēki vienkārši ir aizņemti ar savām problēmām, jūs tiešām ticat, ka viņi baigi iedziļinās, kā izskatās pārējie? Uzmet aci, o, kruti izskaties, paiet divas sekundes un to jau ir aizmirsuši. Bet mūsu pašu domas par sevi ir kopā ar mums nepārtraukti.
07.11.2013 22:42 |
 
Reitings 463
Reģ: 25.10.2012
Jā, man arī tā šķiet, ka cilvēki, itīpaši latvieši ir skopi ar komplimentiem. Es arī agrāk biju tāda, kas daudz ko paturēju sevī. Bet tagad kopš nedzīvoju Lv esmu kļuvusi atvērtāka un man vairs tas nesagādā problēmas pateikt kādam ko jauku. Vārdi taču neko nemaksā un tās pozitīvās emocijas, ko saņemam no komplimentiem ļoti sasilda un iedvesmo.
07.11.2013 22:44 |
 
Reitings 1364
Reģ: 27.05.2013
ai patiešām uz neko vairāk neesat spējīgas? Tad jau pēc 40-50 gadu vecuma vari pilnībā aizmirst par komplimentu saņemšanu.
Tu gan esi dumja. Vecmamma no vīriešiem savos 70 gados joprojām saņem daudz komplimentu. Jo nu ir ļoti smuka saviem gadiem. Un viņas vecuma kungi to novērtē.
07.11.2013 22:48 |
 
10 gadi
Reitings 2587
Reģ: 07.03.2011
Tu gan esi dumja. Vecmamma no vīriešiem savos 70 gados joprojām saņem daudz komplimentu. Jo nu ir ļoti smuka saviem gadiem. Un viņas vecuma kungi to novērtē.


Bet Tu esi dumja, ja iedomājies, ka viens piemērs būs kā likums pārējiem septiņiem miljardiem cilvēku.
Turklāt jaunība ir jaunība, otra, pavisam cita lieta no mūsdienu skaistumkopšanas kulta skatu punkta - labi izskatīties savos gados.
07.11.2013 22:52 |
 
Reitings 3273
Reģ: 16.06.2012
Es gan bieži izsaku komplimentus citiem, jo patīk redzēt, ka cilvēks smaids ir mans nopelns :D Nekad neklusēšu, ja man patiks kādas draudzenes izskats, apģērba gabals utt.
Ļoti patīk, ja izsaka komplimentus.
07.11.2013 22:53 |
 
Reitings 949
Reģ: 15.04.2013
ā bet ne jau par izskatu iet runa. vismaz man.
bieži uzslavēju draugus, kad viņiem kaut kas sanāk vai interesantas idejas vai kaut kas tāds. izskats jau arī ir slavējams, bet uz to nebalstās mans izteikto komplimentu daudzums :D
07.11.2013 22:54 |
 
10 gadi
Reitings 9435
Reģ: 06.03.2009
Saviem mīļajiem nežēloju labus vārdus, ja ir iemesls tos teikt.
Svešiem gan reti, kad saku, jo negribu saņemt žulti. Es nezinu, vai mentalitāte, vai kas, bet nu daudzi nespēj normāli reaģēt uz labiem vārdiem. Un man nav vēlēšanās pie katra vārda izteikšanas domāt - interesanti, šitais cilvēks normāli reaģēs vai sabojās man dienu?
Piem. reiz tantiņai pateicu, cik viņai mīlīgs suņuks - viņa tāāāāā noblenza uz mani, fiksi savāca savu suni padusē un notinās, it kā es būtu paziņojusi, ka taisos viņai suni atņemt un pašu krūmos piebeigt.
07.11.2013 22:56 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Es neturēšu labus vārdus kabatā :) Tā jau pasaulē tik daudz negatīvā. Dažkārt viens pozitīvs vārds var padarīt dienu izdevušos :)
07.11.2013 22:59 |
 
Reitings 874
Reģ: 29.01.2009
Es, kā emociju cilvēks, nemaz nevaru noturēt pie sevis savas domas, ja satiekot draudzeni, vai kolēģi redzu, ka viņā ir kkas jauns un smuks, vai vnk izskatās labi šodien! :)
07.11.2013 23:00 |
 
Reitings 471
Reģ: 18.06.2013
Saku vienmēr, kad kaut kas šķiet īpaši tīkams.

Un pati arī bieži pēdējā laikā saņemu komplimentus par visdažādākajām lietām, īpašībām, utt. Viens no pēdējiem bija no kādas dāmas, kura lietainā dienā bija sajūsmā par manām adītajām zeķēm. Viņa zeķes aprakstīja ar tādu neviltotu sajūsmu, ka pēc tam gāju pa ielu puspalēkusies, likās, zelts kājās, bet citi neredz, man ir slepens dārgums. :D :)
07.11.2013 23:25 |
 
Reitings 1613
Reģ: 09.03.2010
Problema ir ta, ka daudzi neprot pienemt komplimentus, ta vieta lai vienkarsi pateiktos, sakas attaisnosanas. Ka piemeram "ohh ta kleita man jau ir sen, sen nebiju vilkusi utt.." tad nav forsi vairs.
Man patik gan izteikt, gan sanemt komplimentus :)
07.11.2013 23:29 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Jāpiekrīt chantelle... Es agrāk arī nemācēju komplimentus pieņemt.. tie radīja apjukumu :) Bet.. jo vairāk tos pats izteiksi citiem, jo labāk iemācīsies tos pieņemt :)
07.11.2013 23:32 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Patiesībā, kad pārācos uz Kanādu, tad komplimentus saņemu un veltu nesalīdzināmi vairāk. Kāpēc tā notiek, nezinu. Iespējams iepriekš pie komplimentu trūkuma bija vainojama latviešu mentalitāte vai kultūra kopumā, vai varbūt dzīves līmenis...

Shim pilniibaa piekriitu.
07.11.2013 23:34 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits