Atminas.

Nēesmu izlēgusi no atmmiņas. nevar jau izlēgt,ja ir tik ciešs sakars viņam un manam tagadējam un viņu hobijiem.
Bet dzimšanas dienu neatceros. vairāk tomēr atceros negatīvo. Ganjau tāpēc,ka šķiršanās bija nesmuka no viņa puses.

Manu bijušo vīrieti ne vien no atmiņas nevar izslēgt, bet no saskarsmes realitātē arī neiet prom ne sitams. :D Dažreiz aizdomājos, ka laikam vieglāk būtu bijis izšķirties ar skandālu un lamām, ne draudzīgi un civilizēti, tad viņš tik ļoti necenstos turēt roku uz manas dzīves pulsa.

Bet es atceros bijušos vīriešus, jā. Citreiz pat jocīgi - ikdienišķa situācija, kurai nav nekāda sakara ar pagātni vai konkrēto cilvēku un tad - bliukš! - atmiņu kriksis uzkrīt kā ķieģelis uz galvas. Pat ne kaut kas īpašs vai aizgrābjošs. Uzpeld tādi konkrētas situācijas nieki, pat vairākus gadus veci - skatos filmu un domāju - ei, viņš mani tāpat ierušināja azotē. Vai - pie šīs dziesmas ballītē mēs toreiz dejojām kā muļķi.

Pavisam neizslēdzu viņus no atmiņas un laikam īsti arī negribu to darīt.

Vienmeer kad skatos filmas,kuraas piedalaas Bruce Willis-atminaa pirmais viirs!Loti liidziigs.

Es šad tad iedomājos par kādu no bijušajiem. Pārsvarā jau tikai jaukos, skaistos brīžus nevis slikto. Un kāpēc gan man būtu viņi pilnībā jāaizmirst? Tikai tāpēc, ka tagad ir kāds cits un viņi ir mana pagātne? Nē, viņi ir kāda maza daļiņa no manas dzīves, no manām atmiņām un tas nozīmētu, ka es necienu pati sevi, ja viņus aizmirstu.

Vienmēr, kad skatos filmas, kurās piedalās Brūss, prātā doma - mans nākamais vīrs! :D Nē, nu jokoju, protams, bet man kaut kas ļoti tajā vīrietī patīk. "Armagedonu" un "Piekto elementu" laikam lielu tiesu viņa dēļ gandrīz no galvas zinu.

Pride and prejudice-otrais ,lielos vilcienos liidziigs Richard Gere:)Tik dazaadi viiriesi !

Mums te laikam visām ļoti līdzīga gaume, es arī dievinu Brūsu Vilisu! :D

Lovisa, es jau cerēju, ka paliks tikai man. :D

Emmanuelle, tad vēl jo vairāk no atmiņām nekur aizbēgt nevari - viņš raugās pretī no tik daudzām filmām. :)

atceros bijušos , neatceros viņu dzimšanas dienas utt., taču kā bija ar viņiem atceros, lai gan ilgs laiks jau pagājis. tāpat atmiņā tas sēž.

Padies Dievam,ka mans "Richard Gere" nav loti greizsirdiigs cilveeks!Priecaajos,ka nav bijusi daudzi viiriesi,jo es laikam piederu pie taam sievieteem ,kuras loti piekeras cilveekiem...tad dziivotu vienaas atminaas ,un nebuutu laika tam peedeejam viirietim vispaar:D

ai, es atceros ļoti daudz ko, pat to, ko varbūt vairs nevajadzētu, bet tās pavisam noteikti ir patīkamas atmiņas :) bet vēl vairāk atmiņās man palikušas kādas īpašas vietas, piemēram, pāris dienas atpakaļ tumsā braucu cauri purvciemam, ieraugot no tāluma spīdošo dominas uzrakstu man bija tādas aaaah sajūtas, tik ļooti, ļoti tas viss asociējas ar vidusskolas laiku un īpašiem vakariem (l) šķita, ka tas viss bijis teju vakar, kaut gan pagājuši jau vairāki gadi :)

Protams, atceros un domāju. Un atceros tikai labo. Kaut arī šķiršanās iniciatore 70% esmu bijusi es. Un ja man kāds pateiktu - viss, tu ar saviem ex vairs kontaktēties nedrīksti, jo tagad tev esmu es - pasūtītu viņu dirst, jo tā ir mana dzīve, manas atmiņas un šie vīrieši man joprojām ir draugi un uzticības personas.

Jā, es atceros bijušos un arī viņu dzimšanas dienas. Atmiņā palikuši visi tikai skistakie brīži. Man partasti tāda kavēšanās atmiņās parādās, kad pēkšņi dzirdu kādu dziesmu no tiem laikiem vai arī, kad kārtoju mantas, atrodu kādas fotogrāfijas vai savas vecās dienasgrāmatas.

Man liekas,ka tas ir loti pozitiivi,ja var palikt taadaas draudziigaas attieciibaas-satiekot piemeeram uz ielas,sasveicinotiesaas utt,ne pagriezot muguru un izliekoties,ka nepaziist.

ahh..man ir tikai astoņpadsmit, bet nu 16 gadi bija īpašākais laiks. :D Viss ,kas pēc tam ir bijis ,salīdzinoši licies tukšs, prasts, maznozīmīgs... :(

Un es nevaru saprast vai tas tāpēc ,ka tā bija pirmā iemīlēšanās vai tāpēc ,ka tiešām tās attiecības bija kaut kas īpašs??

Man labas attiecibas pat ar pirmo mīlestību. Tāda no abām pusēm ar pietāti, un superigām atmiņām. Parunājam traukos arī šad un tad:)

Es te tieši nesen, tīrot putekļus no skapīšiem, atskārtu, ka varētu būt labos draugos, tāat satikties, padzert tēju, pačalot, un tā ir laba zīme, esmu over tātad. Man liekas, kā draugi mēs būtu lieliski, stulbi, ka nesapratu pirms tam, tālākais uzsāktais jau visu to izbojāja. Iespējams, neieguvu vienu draugu.
Vispār jau laiks ir laba lieta, tas izkristalizē it visu, par sevi pašu. Vienīgais, ko nē- nāvi. Tāpēc vienmēr ir iespēja visus stāstus nobeigt. Es zinu, Tu raksīji, ka tikies ar viņu, ar to savu B.Vilisu, un viss, kas bijis pa vidu, ir pazudis, vaine, palicis nenozīmīgs uz kā lielāka, būtiskāka fona. Par to, ka tas viss Tevi veidojis par tādu cilvēku, kāda esi tagad, par dēliem.

Bet atmiņa man ir mega ar visu to, ka sman bijis pirmais, es piem.joprojām atceros pamatskolas kl.biedru dzimšanas dienas, mājas tel.nr., mājokļu izkārojumus un horoskopus. Toties pag.mēnes uztaisītās jaunās kartes pinkodu aizmirsu uz neatgriešanos.

Ps. Manu sabiedrisko dzīvi cosmo.lv nobeigs nekas cits kā rakstīšana no mobilā, tik nepārskatāmi...:( :D Atvaino par kļūdām.

Karinjo-ieliku tagad profila bildee savu-"Tango sapnii".Glezna bija veltiita vinam,jo tiesi tajaa laikaa vinam bija loti slikti ar veseliibu ,un es biezi piedomaaju...redzeeju sapnii ,abi raudaajaam utt.Taa peedeejaa tiksanas bija vienreizeeja-kaa es smeejos!!!Tas bija tiesi Jaanos -manaa vecaa dziivokliitii , veel atnesa puku puski manai mammai!Varbuut tas dziivokliitis,Jaani utt iespaidoja ,bet mums abiem likaas,ka atkal esam tie 18 gadiigie -atcereejaamies pat tos laikus:)

Atceros ik pa laikam visus iepriekšējos. Un, jā, pārsvarā tikai visu labo, kas bija noticis. Viss sliktais pagaisis no atmiņas...