Dzīvesvieta

Uzsākot studijas abi ar draugu kopā sākām īrēt dzīvokli, tad arī sanāk pat izdevīgāk kā katram par kojām maksāt :)

kad pārvācos uz Rīgu tā uzreiz sāku īrēt dzīvokli,neesmu domāta priekš koju dzīves. 4us gadus īrēju ar citiem,bet tad man arī pieriebās, gribēju beidzot dzīvot viena, atradu labu variantu un tagad dzīvoju viena,nevar aprakstīt cik forša sajūta,pati sev noteicēja :)

Sākot studēt, ļoti vēlējos dzīvot Rīgā - vienalga, kojās vai kādā īrētā dzīvoklī, bet ātri vien šī vēlme pārgāja, jo lekcijas nebija katru dienu un no savas pilsētas +/- var izbraukāt, lai gan ceļā paiet diezgan daudz laika! Savā dzīvoklī nedzīvoju, jo īpaši negribēju dzīvot viena, neesmu no tām meitenēm, kuras pēc iespējas ātrāk raušas prom no vecāku mājām - ka tikai kaut kur, bet pašai par sevi! Kamēr studēju, dzīvoju ar vecākiem, bet īrnieku maksāto naudiņu krāju - pēc kāda gada/diviem, ļoti iespējams, gribēšu ievākties savā dzīvoklī un tad jau tā naudiņu jaunām mēbelēm, iekārtojumam un vēl kam ļoti noderēs :)

Draugs jau agrāk sāka studēt Rīgā, dzīvoja kojās. Tiklīdz es atnācu uz Rīgu, sākām īrēt kopā dzīvokli.

Dzīvoju atsevišķi no 16 gadiem , dzīvokli saņēmu dāvanā dzimšanas dienā .... :)

17 gados aizgāju mācīties uz Rīgu. Dzīvoju kojās.
Pēc skolas, atgriezos pie vecākiem.
Tad atradu darbu Rīgā un iepazinos ar tagadējo vīrieti, pamazām pamazām, attapos ,ka visas mantas atrodas pie viņa :).
Sākām dzīvot kopā. Kādu brīdi bijām šķirti attāluma pēc. Īrēju dzīvokli viena. Garlaicīgi. - Dzīvot vienai.
Visā visumā izturēju, tagad dzīvošu citā valstī.
Mērķis- nopelnīt tik daudz, lai iegādātos dzīvokli. Riebjās īrēt.

Neslikta dāvana 16 gados dzīvoklis..
Paveicies Tev- weee

Dzīvoju atsevišķi no 16 gadiem , dzīvokli saņēmu dāvanā dzimšanas dienā ....

Normāla dāvanā. es savējiem paprasīju vai, ja nolikšu tiesības viņi nevarētu man nopirkt kaut kādu mašīnu,jo nedzīvoju pilsētā un vecākiem sanāca katru dienu mani vadāt un ja ar draudzenēm atpūsties atkal jāprasa lai aizved. Beigās neprasīju vairs lai mani kaut kur ved, jo uzreiz jautājums "atkal?" Kad pārstāju prasīt un no mājām nekur negāju sāka uzbāsties ar "kāpēc nekur nedodos?" Un līdzekļi nebija nekādi sliktie, lai nevarētu nopirkt man kādu grabažu, lai nav jājūtas kā sūdam uz kakla. Ladna, bišku pārspīlēju. Nepievērsiet uzmanību.

Man 16 gados Britnijas smaržas uzdāvināja!!! :D

Ja par tēmu, tad no 19 gadu vecuma dzīvoju pie sava drauga.

Esmu rīdziniece, bet pēc vidusskolas beigšanas man vecāki nopirka dzīvokli otrā Rīgas galā. Studiju pirmo gadu nodzīvoju tur, bet tad iepazinos ar puisi, kam arī bija dzīvoklis un tad katrs savu pārdevām un tagad dzīvojam pašu celtā mājā. :)

Nu bet forši taču, ja vecāki var uzdāvināt dzīvokli! Man gan uzdāvināja vecvecāki un 20 gadu svinībās, par ko esmu ļoti pateicīga, jo ir vismaz kāds mazumiņš ar ko sākt - kaut kas savs :)

Kad gāju uz Rīgu, tad man kojas atteica, jo 80 km no Rīgas ir tuvu. :D

Tad meklēju dzīvokli vai kādu istabu, bet tās istabas bija tādas, kurās nevarēju padzīvot, nu principā esmu izlutināta arī attiecībā un apstākļiem, tāpēc man nekas nepatika, bet gandrīz septembra sākumā bija grūti jau ko atrast.

Tad man nopirka 1 istabas dzīvokli (dzīvoklis nav uz mana vārda, bet pirkts tikai priekš manis) - tur dzīvoju 5 gadus, principā visu universitātes laiku tur tiešām nodzīvoju, arī draugs pie manis pārcēlās pēc 3 mēnešiem, tad dzīvojām kopā.

Tagad jau gandrīz 2 mēnešus īrejam jaunu mitekli, jo bija nepieciešams mazliet lielāks miteklis.

5 gadi kojās
3 gadi īres dzōvokli
1 gads savējā

Sākumā nedzīvoju Rīgā - braukāju, paliku pie omītes Jūrmalā. Tad ar savu ex draugu sākām īrēt 1 istabas dzīvokli. Pēc 7mēn kopdzīves izšķīrāmies - izvācos no tā dzīvokļa.

1 mēn atkal braukāju, ļoti bieži pie omītes paliku, jo bija gan studijas, gan darbs.

Sāku dzīvot kopā ar kolēģi 2 istabu dzīvoklī. Kopā nodzīvojām gandrīz gadu, kad atgriezās viņas draugs no ārzemēm. Biju pa to laiku nomainījusi darbu un sāku dzīvot kopā ar citu kolēģi no jaunās darba vietas :D īrējām 1 istabas dzīvokli. Bet viņa reti bija mājās - nakšņoja bieži pie drauga.
Pēc 6mēn izlēmu, ka gribu dzīvot atsevišķi - un sāku īrēt 1 istabas dzīvokli. Vienai man ātri vien apnika dzīvot, tāpēc dienās, kad māsai bija lekcijas, viņa palika pie manis.

Un tad pēc 8mēn dzīvokļa saimniecei vajadzēja, lai atbrīvojam dzīvokli, sāku dzīvot kopā ar savu esošo draugu.

Tādi nu bija manas Rīgā dzīvošanas posmi :) sākumā grūti.. variantu īrēt vienai pašai dzīvokli, sāku apsvert un īstenot tad, kad pelnīju gana pietiekoši, lai visus rēķinus varētu pati nomaksāt.

Nu es ļoti gribēju dzīvot atsevišķi, bet vecāki negribēja , lai es dzīvoju "dievs, viņu zin, kur " un hz par kādiem līdzekļiem ... :)

Žēl, ka man neviens dzīvokli nedāvina un izskatās, ka man tiešām nespīd variants kā savs miteklis. Jāstrādā un jāstrādā, lai nāktu nauda vairāk un varbūt tad izdosies.

Paceļu.

Sākumā dzīvoju kojās.
Tad lekcijas pārlika uz mazāk dienām un es izbraukāju uz dzimtajām mājām.
Tad iestājos nākošajā studiju līmenī. Strādāju,bet paliku vēl pie vecākiem. Iepazinos ar savu tagadējo vīru un tad jau studiju laikā vairāk pie viņa dzīvojos pa ārzemēm un ik pa reizei atbraucu uz Latviju,lai izpildītu studiju darbus.
Tagad pavisam dzīvoju ārzemēs ar savu vīru kopā, pašu nopirktā mājā :)

Pirmo gadu dzīvoju Rīgā kojās - tas bija drausmīgi, pilnīgi noteikti neesmu radīta tādai dzīve. Pēc tam vēl pāris gadus dzīvoju Rīgā kopā ar māsu, draugs ar brāli, bet, kad abi sākām patstāvīgi pelnīt, tad sākām īrēt dzīvokli kopā. Savukārt tagad esam uzsākuši savas mājas celtniecību, šķiet, ka tad būs laime pilnīga :) Rīgā nepatīk dzīvot nevienam no mums.