Pēdējais.

Man vislielaako prieku sagaadaaja viira teiktais,ka vienmeer paliidzees manai mammai ar naudu!Esmu vinam loti pateiciiga par to.

Man nav viriesha, bet ja priekshnieks skaitas, tad teica,ka parskaitis algu atrak, tas mani priece. Es aakstos sheit, protams. :) Bet pats notikums bija pozitivs.

Šonakt bija atkal piespiedis mani pie sienas un krāca. Kad bakstīju, lai pastumjas un beidz krākt, viņš kaut ko nomurmināja, apskāva un gulēja tālāk (protams, vēl tuvāk un turpināja krākt) :D Tas bija tik mīļi, lai gan tajā momentā biju nedaudz dusmīga!

_paris, man visu laiku šķita, ka Tev ir vīrietis, bet laikam jau atmiņa klibo.

Veeja, nu ir un nav. Es vasara izshkjiros, tagad viss sak veidoties pa jaunu ar vinju, bet kamer vel neesmu parliecinata, ka izdosies, saku, ka nav tomer.

Manējais manā dzimšanas dienā atprasījās no komandējuma - otras latvijas mlas, un uztaisīja man pārsteigumu ierodoties mājās vakarā, kad biju tāda, nekāda, jo škrobījos, ka vīram komandējuma nedēļa iekritusi tieši mānā dzimšanas dienā un viņš šai dienā nevar būt ar mani. Bija lieli prieki verot durvis ar domu, kur tie mazie helovīnu bērni noslēpušies, un te pēkšņi, no aizdurves izlien vīriņš ar puķēm un davanu :)

omg, man vakar bija pārsteigums:D draugs darbā, mājās teicās tikai 22.00 būt, jo trenniņš vēl. es slima, pie doka iztaigāju, pie muteres dzīvojos..nāku mājās ap 4iem, nāku pār parku, redzu savus logus - -skatos,ka mazajā istabā gaismu neesmu izlēgusi..jožu ātrāk,dusmās sevi lamādama,kā es tā varēju, visu dienu prom būt un gaisma ieslēgta...skrienu tālāk- skatos,ka mašīnu mūsu stāv..es tāda- wtf? ienāku - draugs priekšā, jau saģēbies gribējis nākt man pretī pie mammas:D
cik mīļi:D

Ajj, meitenes nu cik jauki tomeer mums tie viirieshi. :) Prieks lasiit, vispaar (kaa ik gadu ap sho laiku) esmu palikusi sentimentaala, tas pats bija lasot par ziemassveetku daavanaam, taads siltums sirsninjaa. Kaa saak naakt ziemassveetki, taa gribaas, lai visi buutu laimiigi utt. :)

Bet par teemu, man peedeejais bija shodien sms: Princesiit, gribu tevi sev blakus, baltaa kleitaa un uzvilkt tev pirkstinjaa gredzenu.

Jauki lasīt, ka daudzām forši vīrieši. Kas bija pēdējais tieši? Šodien supermīļa sms, un jautājums, vai es ejot uz darbu nenosalu, jo ārā ļoti auksts. Ai, viņš dara daudz, ļoti novērtēju. Komplimenti, puķes, rūpes, mīļi apskāvieni, braukšana man uz darbu pakaļ un daudz kas cits. Visām meitenēm, kas te ierakstījušas, jānovērtē savi vīrieši, jo zinu daudzas, kam nav nekas no tā visa, skumji :(

super meitenes, prieks par jums! gribu lasīt vēeel :)

Šī diskusija lika man aizdomāties par savu uzvedību. Mans puisis dara visu lai mani iepriecinātu, atvieglotu ikdienas gaitas un liek justies mīlētai. Viņš ir mans šoferis, pavārs, mīļotais. Bučas, apskāvieni, ziedi, izklaides. Naktī sagribējās tomātu sulu? Celsies brauks un pirks. Un ES? es uzvedos kā egoiste. Vienmēr zāģēju ne par ko, apvainojos pati nezinu par ko, man viss besī, visas dusmas izgāžu uz viņu. Fui.. Tagad es uz viņu sakliedzu par to ka čāpstināja (nu ne jau traki, bet man traaacinaaja tajā brīdī un es aizsvilos, teicu lai aizbrauc kaut kur prom ja negrib skandālu). Nosēdējis mašīnā pie mājas pusstundu. Raksta sms - ko mīļajai garšīgu nopirkt? :\ kāpēc es tā daru? man ir vāji nervi vai vienkārši tāds raksturs (nu briesmīgs jau no bērnības).

Cukurvate, varbūt es nerīkojos tik traki kā Tu, jo arī es devu savu mīlestību, savas rūpes, bet arī es agrāk zāģēju, lamāju par sīkumiem, stulbībām. Dažkārt ar ļoti skarbiem vārdiem savu mīļoto aizvainoju. Līdz vienu dienu viņš pateica visu, ko par to domā un, ka ja es tā turpināšu viņš neizturēs. Es sajutu, ka varu viņu zaudēt tikai dēļ sava nesavaldīgā rakstura un es sāku mainīties un man tas izdodas ļoti labi. Arī nesen viņš atzina, ka esmu tiešām mainījusies un ka viņš ir ļoti priecīgs par to. Tagad pirms es ko saku, pirms kaut ko daru vispirms padomāju.

Cukurvate, Tu izturies šausmīgi, bet man liekas, ka vīrietis atkal ir lupata, ja ļauj pret sevi tā izturēties.

Pēdējais? Nezinum, vai pēdējais, bet atceros, ka vīram rakstīju, ka man kārojas kanēļmaizīti. Pusdienlaikā viņš man uz darbu atnesa 7! siltas kanēļmaizītes - bija meklējis vairākās konditorejās, kamēr atrada.

Ejot gulēt biju uztaisījusi maizītes, lai pēc nakts maiņas viņam būtu ko uzkost. Klāt pieliku zīmīti. Atnākot no kursiem uz galda atradu sirsniņformā izliktas manas mīļākās končas. :)

Ja es cenšos mainīties - savaldīties un turēt mēli aiz zobiem, tās ir maksimums trīs dienas un tad es vienkārši eksplodēju. Laikam nemāku dzīvot kādu nesāpinot.

Tiekamies kādu reizi nedēļā, bet viņš vienmēr ir sapircis ļoooti daudz visādu gardumu, īpaši čipsīšu. :) :) :)
Vakar pateica, ka patiesi lepojas ar mani karjeras jomā, ka es dzīvē sasniegšu daudz.
Pajautāja "Kā tu to visu paspēj?" (apbrīnojot to, kā tieku galā ar skolu, darbu, kursiem un nedaudz arī privāto dzīvi)

P.S. Patīkama diskusija! :)

Cukurvate, Tu nebaidies, ka kādu dienu Tavam vīrietim tas apniks un Tu viņu zaudēsi? Varbūt viņš Tev pirms kādas robežas to nepatiks un vienkārši vienā dienā aizies, un tad nu gan varēsi kost pirkstos.

Cukurvate- šausmas, kā tu pret viņu izturies, būtu man tāds puisis kā tev...

Endy* un tagad atkal aizdomājos. Es viņu neturētu. Ja viņš aizies (1% no 100) tad tā tam jānotiek. ;) Man laikam jāšķirās. Man vajag stipru cilvēku, kas sapurinās mani, paņems aiz krāgas, ja tā var teikt, strīdēsies pretī un ignorēs manas kaprīzes. žēl ka tā. Man ir labi ar tagadējo puisi, kad man ir labs noskaņojums, bet tas noskaņojums mainās ik pēc 5 min. Man tas traucē dzīvot pašai. Ne jau tikai puisis cieš, arī mana ģimene, draugi, kursabiedri, nepazīstami cilvēki.

Taurinsh kas tur labs? Tas nav normāli. Protams, ja abi tā viens otru mīl, tad laikam ir ideālas attiecības.