Pēc cik ilga laika runāt par attiecībām?

Varbūt pašai sev uzlikt tādu kā termiņu, līdz kuram esmu gatava šādi dzīvot? PIemēra, tur 3 vai 6 mēneši. Un tad runāt, ja nekas nav mainījies. Zinu, ka ilgstoši nevarēšu tā. Bet kādu laiku vēl gribas izbaudīt vismaz to, kas ir..

Mūsu attiecībās arī nebija tāda brīža, kad norunātu, ka esam pāris.
Manu mammu viņš satika, kad bijām tikušies kādus 4 mēnešus, bet es nestādīju viņu priekšā kā savu puisi, nosaucu tikai vārdu. Tēti satika pēc 7 mēnešiem. Padzēra tēju, papļāpāja. Ar saviem vecākiem iepazīstināja vēl pēc kāda laiciņa, bet, cik atceros savai mammai neteica, ka tā ir mana draudzene, teica - tā ir Anny.

Ā, un, ka mīl pateica gandrīz pēc gada draudzēšanās (pirms tam mēs par jūtām nerunājām, viņš man vispār nav tāds salduma un romantikas mīļotājs) un nākamā dienā bildināja :D

Es ik pa laikam viņu pavelku uz zoba, ka, ja nebūtu pateicis, ka mīl, bildinājumu būtu noraidījusi :D


Tā, ka pareizās atbildes te neva, ir jāskatās uz situāciju kopumā.

Vai viņš katru meiteni vestu nakšņot uz vecāku mājām? Man jau liekas, ka tas būtu nepieklājīgi attiecībā uz vecākiem.

Nē, protams, uz mājām viņš neved citas. Viņam tāda ļoti zolīda ģimene. Reiz manā klātbūtnē zvanija mammai un teica, ka nebūs viens. Un mamma uzreiz - a tad Gunita arī būs? Nu tā kā manu vārdu nosauca uzreiz, nevis kaut ka'du tur ilzi vai annu, saprotu, ka tikai ar mani ir tā...

nu jā, bet tas, ka viņa nesajauca vārdu, nenozīmē, ka viņš agrāk nebija vedis mājās visādas meitenes. zinu, ka ir puiši, kuri nekautrējas vest mājās meitenes, ar kurām tikai guļ vai vēl kko, bet nopietnas attiecības nav. Tas, ka tas nav pieklājīgi attiecībā pret vecākiem, ir skaidrs, bet tā nav šīs tēmas būtība.

varbūt tieši tāpēc, ka viņam ir ļoti zolīda ģimene, viņi varbūt vēl nav gluži gatavi aicināt dēla meiteni, ar kuru viņš ir kopā divus mēnešus tikai. iemesli tam var būt visādi.
tagad uzreiz es vēl neskrietu ar galvu sienā, bet nedaudz pagaidītu. maksimums 2 mēnešus, ja spētu. nav jau uzreiz jārunā par kopā dzīvošanu utt., bet nu ir tikai normāli kaut vai uzzināt viņa domas, plānus. ja viņš pateiks, ka viņš nevēlas īsti nopietnas attiecības, varēsi izvēlēties ko darīt, un tev nav uzreiz jāatklāj savi plāni.

Bet kādas tad man ir izvēles iespējas. Pieņemsi, ka viņš pasaka, tu man ļoti patīc, bet es neesmu vēl gatavs nopietnām attiecībām. Un ja es gribu tās nopietnās attiecības. Tad man pēc šādas atziņas ir jāiet prom? Vai kā? Ja ja es palieku, tad it kā pieņemu viņa noteikumus?

Iepriekš viņš dzīvoja divatā kopā ar savu meiteni, nevis ar vecākiem. Bet tad viņi izšķīrās. Un tad parādījos es...

Pagaid, lai kopā paiet kādi 3 mēneši un tad skaidro attiecības, citādi var tiešām par ātru sanākt

Es pusotru gadu tā dzīvoju, it kā bijām labākie draugi, bet visiem citiem tak sen bija skaidrs,ka vsm gadu jau esam pāris. Mums viss tik dabiski bija un vienā brīdī paši arī sapratām,ka neesam tak nekādi draugi, bet daudz kas vairāk.
Manuprāt, tas dabiski notiek, pati jutīsi,kad tās jau skaitīsies attiecības.

Labi, es varbūt neesmu īstā, kam to teikt,ja tik ilgi liedzos un visiem citiem teicu, ka neesam kopā :D :D

bii9, bet starp draugiem un pāri taču ir milzu atšķirība. Kā gan draugi varēja pamanīt to, ka ir sekss, piemēram, bet jūs paši nē? :D

Gunita, mēs bijām pāris, bet sekss mums bija tikai pēc kāzām. Man liekas, ka tas nav attiecību priekšnosacījums..

Nebija seksa :D Bet ne jau sekss tas svarīgākais.
Bet reāli no malas taču var redzēt, ka ir vairāk kā draugi, visi skatieni, greizsirdība,satraukšanās.

Godīgi teiktu,ka mēs jau paši to apzinājāmies, bet tādās attiecībās,kas veidojas starp labiem draugiem vienmēr ir bail pazaudēt draudzību, likās,ka ja būsim pāris, tad zudīs kaut kas no draudzības un ja neizdosies, tad labāko draugu pazaudēsi uz mūžu.
Bet tagad vairāk vai mazāk viss ir labi, aizvien nav zudušas tās draudzīgās attiecības, ir tikai nākusi klāt tuvāka emocionālā saikne :)

bii9, ok, skaidrs, ja nebija intīmu attiecību, bet tikai tie skatieni utt :)

Anny, man atkal ir tā, ka es nevaru bez seksa dzīvot. Ja man ar vīrieti nav seksa, nevaru viņu uztvert kā savu vīrieti

Kā gan draugi varēja pamanīt to, ka ir sekss, piemēram, bet jūs paši nē?

Par mani un manu labāko draugu jau sen visi domā, ka sekss mums noteikti ir bijis, lai gan vienīgais segums tam ir stereotips, ka vīrietis un sieviete nevar būt tikai draugi.
No malas mēs arī izskatāmies pēc lieliska pārīša. Bet tikai mēs paši zinām, ka nekā vairāk par draudzību tur nav.

Alexxa, tā tās baumas rodas :)

Mums tas viss notika dabiski. Nerunājām par attiecībām,jo abi tā kā nedaudz no tā visa baidījāmies. Mēs vienkārši ļāvāmies mirklim. Es savus vecākus/draugu, kā arī viņš neiepazīstinājām stādot priekšā - tā ir mana meitene/tas ir mans puisis. Visi paši saprata, ka esam kopā un mums tas viss iet ļoti brīvi un skaisti.
Tikai tad, kad viens otram atzināmies, ka esam iemīlējušies sākām tikt saprast, ka tas viss ir nopietni un esam pāris.

Tā kā ņem to visu vieglāk un nedomā par savu statusu. Tas, ka neesi uzaicināta uz mammas dz/d pēc 2 mēnešu draudzības ir pilnīgi normāli.

Ja pēc 2 mēnešiem neaicina uz ģimenes svētkiem, tas man liekas normāli.
Bet šajā situācijā, ka vecāki meiteni pazīst, viņa tur nakšņo (es gan pati nekad mūžā tam nepiekristu pēc tik īsa laika), tad man liekas, ka varētu arī aicināt uz pasākumu.

Anny, tavuprāt, sākt gulēt kopā pēc 2 mēnešiem ir pāragri?

Un ko tad man tagad darīt, ka mani neaicina? :(

Un ko tad man tagad darīt, ka mani neaicina?

Neko, vienkārši baudīt mirkļus tālāk un ļaut tam visam dabiski attīstīties. Varbūt tomēr beigās Tevi uzaicinās, kad nāks vēl tuvāk. Ja arī neuzaicinās neķer kreņķi.

Attiecības ir dažādas, nav noteikti punkti pēc kuriem jāvadās, lai saprastu, ka esat kopā.
Mēs ar manu tagadējo puisi satikāmos divus mēnešus, viss bija tik sarežģīti, ka nekas neliecināja par kopā būšanu. Pēc tam kā izrādās viņš vienkārši bija sabijies, jo nav baigais attiecību cilvēks, un ar viņa vecākiem iepazinos tikai pēc 5.mēnešiem. Tagad, kad esam kopā viss ir super labi ;)

Tāpēc iesaku vienkārši atklāti parunāt par to ko Jūs labi vēlaties un vai Jūs redzat sevi nākotnē arī viens otram blakus.