varbūt esmu bijusi nepareizās vietās, satikusi neīstos cilvēkus. bet pēc kāda laiciņa padzīvošanas te saprotu, ka laikam tomēr nav mans... Izņēmums būtu, ja varētu dzīvot Manhattan, tur man ļoti patīk, bet man tas nav pašlaik iespējams, jo tas ir ļoooti dārgi.
visa pārējā lielā Amerikas suburbija man sāk izraisīt alerģiju. neredzu šeit tās bezgalīgās iespējas un brīvību. visapkārt meksikāņi, vietējie cilvēki ir ļoti virspusēji, it kālaipni, bet iekšēji visus iebraucējusi ienīst, ja vien tu neesi bagātāks par viņu pašu. daudzi cilvēki ir atkarīgi no darba un bankām, te viesiem ir kaut kādi hipotekārie kredīti, kuriem jāvergo 25 gadi, kur te ir laime un brīvība?? vergot bankai par savu tipveida kartona māju kaut kur nomalē, kur nav pat normālu ielu, veikalu, katram vajag savu auto, lai var uz darbu nokļūt vai veikalu. brīvdienās BBQ ar kaimiņiem pagalmiņā aiz mājas... mājās plazmas TV izmērā pa pussienu, un bērni caurām dienām tajā blenž.. wtf dzīve. es atvainojos protams... mana dzīve nav drūma, bet tie ir mani novērojumi esot šeit. esmu priecīga iepazīt citas kultūras un man ir tiešām interesanti, bet pagaidām jūtos kā mājās Rīgā un priecājos, ka ir iespēja aizbraukt, kad apniks.
bet, kā jau es saku, katrs redz no sava skatu punkta. Latviešu sportisti te labi dzīvo, meitenes, ja prot atrast pareizos vīriešus, arī var labi dzīvot.. augstas klases speciālisti, zinātnieki utt arī droši vien.. citādi - te pilns ar laimes meklētājiem..