Vīrietis dzemdībās

up

Atkarīgs no vīrieša. Ja būtu pārliecināta, ka vīrietis saprot, kas viņu sagaida, ko viņš varētu redzēt u.t.t. un tomēr būtu ar mieru atrasties blakus, tad neiebilstu.

Pret, jo ir lasīts par to, ka vīrietis pēc tam uz sievieti sāk skatīties citādāk - sliktāk.
Kādreiz domāju, ka gribētu, lai mans vīrietis ir blakus tādā svarīgā brīdī, bet tad sapratu, ka tomēr negribu gan, jo tā jau ir, ka skats nav no tiem labākajiem un viņam tā varētu būt trauma.

Par, jo ir piedzīvots. Tādu atbalstu varu iedomāties tikai no vīrieša puses. Protams, tas atkarīgs no vīrieša paša psiholoģiskās noturības.

Šobrīd - pret. Neuzskatu, ka procesā kaut kas ir tik skaists, ka vīrietim to būtu jāredz. Esmu par veco laiku modi - vīrietis savu sievieti un mazuli ierauga tīrus, sakoptus.

viņam tā varētu būt trauma

Viņam trauma????? :D Labi, ka sievietēm pēcdzemdību traumas nepaliek!!! Ak, jel nabaga vīrieši!

Nezinu, šobrīd nav viedokļa, bet esmu par to domājusi, skatoties cik tuvi būtu emocionālā līmenī! Bet nu esmu dzirdējusi, ka vīrietis jau tur īsti neko neredz, jo stāv pie galvas utt :)

Viņam trauma????? Labi, ka sievietēm pēcdzemdību traumas nepaliek!!! Ak, jel nabaga vīrieši!

Nu, bet ir tak starpība. Sieviete ir sievietes, vīrietis ir vīrietis. Sieviete zin apmēram kā tas viss ir, bet vīrietis var tikai iedomāties. Tas tāpat kā ar citām sieviešu lietām, viņi zin to kā faktu, bet līdz galam to nevar iedomāties izprast. :D

Mans vīrs mani uztver pirmkārt par cilvēku, nevis tikai seksa un iekāres objektu.
Tad nu vēl pirms dzemdībām ir bijušas dažas ne pārāk patīkamas lietas (salmonelle ar rota vīrusu vienlaicīgi), kad pa abiem galiem viss iespējamais nāk ārā un vīrietis palīdz turēt blodu, kamēr pati sēžu uz poda ik pēc 10 minūtēm... Tāpēc vien nav pārtājis mani mīlet vai iekārot. Tas pats arī par dzemdībām.
Kā jau iepriekš rakstīju, viss ir atkarīgs no vīrieša brieduma.

Vīrietis tiešām neko neredz. Un nav jau tā, ka tur asinis šķīstu uz visām pusēm. Taču tas mirklis, kad tēvs ierauga savu mazo pirmo reizi, domāju, liek aizmirst visas iepriekš piedzīvotās šausmas.

Pati personīgi esmu pret, bet ne tādēļ, ka baidītos, ka vīrietis ne to ieraudzīs. Normāls vīrietis ar veselīgu attieksmi pret savas sievietes veselību, būs gatavs tam un ne uz ko "neskatīsies savādāk". Pazīstu vairākus, kas bijuši dzemdībās klāt savām sievietēm un nav nedz savādāk skatījušies, neko, drīzāk iemācījušies apbrīnot savu sieviešu izturību. Tādiem, kam ir problēmas ar nerviem vai nu nav jārada bērni, vai arī jāturas patālāk no dzemdību zāles un tas ir sievietes uzdevums - saprast, vai viņas vīrietim ir veselīga uztvere pret šīm lietām, vai arī viņam pašam ir lielākas bailes kā sievietei. Nesaprotu to sieviešu vēlmi par visām varītēm ievilkt savu vīrieti dzemdību zālē.

Pašai man būtu grūti, ja vīrietis būtu klāt, jo tajā brīdī domāju tikai par sevi - nedod Dies' tur vēl kāds man pareizu vārdu būtu pateicis.

par.
vīru jebkurā mirklī var izsūtīt ārā vai pasaukt atpaķaļ un kā palīgs dzemgībās arī labi noder - kaut vai tā pati muguras masāža vai rokas paturēšana.

Sieviete zin apmēram kā tas viss ir, bet vīrietis var tikai iedomāties.

Jā, otrajās dzemdībās - varbūt. Par pirmajām dzemdībām vīrietis var uzzināt tik pat izsmeļošu informāciju kā sieviete.

Pret.
Uzskatu, ka vīrietim nav ko darīt dzemdību zālē. Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc viņam tur vajadzētu atrasties. Vismaz es savu draugu savu mūžu tur negribētu redzēt. Ja kādreiz dzemdēšu, tad telpā būšu es un ārsti/vecmāte. Un draugs būs uzgaidāmajā telpā. Neuztraucos par kkādām iespējamām ''traumām'' viņam. Vienkārši pati negribētu, lai viņš tur būtu.
Man šķiet, ka šajā jautājumā nav viena pareizā varianta. Katram pārim savādāki uzskati. Kā nesen redzējām - ir tādi, kas sasauc bez maz visu famīliju paskatīties, kā tas notiek.

Esmu pret.

Sis ir viens no senakajiem un dabigakajiem procesiem visa pastavesana un ta ir tomer sieviesu padarisana. Talaka senatne neesmu manijusi, ka viriesu tur butu piedalijusies. Nav jadzemde vienai, bet, lai ir apkart sievietes, mammas, vecmammas, krustmates, draudzenes.

Viriesu piedalisanas dzemdibas vispar tada necik sen ievazata lieta no attistitajiem rietumiem un uz kurieni ved rietumi skaidri ir redzams.

Es nebiju klāt savu bērnu dzemdībās ( tieši klāt). Nedomāju ka tāpēc esmu kaut ko zaudējis. Pēdējos gados tas ir tāds kā modes kliedziens, tāpēc arī ne pārāk to atbalstu.
Kā piemēram ja man veiktu kādu operāciju, es negribētu lai man tuvākais cilvēks stāvētu blakus operāciju telpā.

Pret. Nu ko gan viņš tur varētu diži palīdzēt? Stāvēt blakus un noskatīties visu to nepatīkamo procesu? Turēt rociņu? Nu sviests. Man tiešām šķiet, ka vīrietim jau nu tur nav ko darīt.

Šobrīd domāju, ka pret. Nezinu, kā domātu tad, kad tiešām būtu stāvoklī un kopā ar bērna tēvu.

Anatomiski sanācis tāds joks, ka pašas īsti neredzam to dzemdību ''netīro'' daļu :) Kāpēc tas būtu jāskata vīrietim? :)

Atkarīgs no vīrieša.. katrā ziņā uzspiest nevajag :)

Māsai vīrs bija līdzi dzemdību zāle,lai gan māsa sākumā domāja,ka neļaus būt klāt.
To,kas notiek 'tur lejā',viņš neredzēja,jo priekšā ir tas mazais..hmm,aizslietnītis.

Pēc tam runāju atsevišķi gan ar māsu,gan ar vīru par iespaidiem-māsa atklāja,ka vīrs bijis ļoti liels atbalsts,licies tik mierīgs,nosvērts,turējis viņas roku,palīdzējis elpot,runājies,tā arī nomierinot manu māsu.
Kad runāju ar pašu vīru,viņš atklāja,ka bijis nenormāli uztraucies,nezinājis kā palīdzēt,bijis mazliet grūti noskatīties,ka viņai sāp un viņš nevar palīdzēt,bet tagad vēl vairāk ciena viņu kā sievieti,kas izturējusi visas dzemdību sāpes un dāvājusi viņam dēlu. Bija ļoti priecīgs,ka varēja būt tāds atbalsts un bijis klāt.
Man gan liekas,ka viņiem mazuli nomazgāja,ietina un tad iedeva turēt. Tādu asiņainu un recekļainu virsū nelika,bet nu dzemdības nenotika Latvijā.