Vai viss jau NOKAVĒTS?

jā tieši uz tādām skatās vīrieši vecumā 29-32.

Nu tad skaties arī Tu uz jaunākiem.... vai arī vecākiem. :)

Nu, neko Tu neesi vēl nokavējusi, tici man. Piemēram, vienai draudzenei līdz 30 galīgi negāja ar vīriešiem, vienkārši nebija sastapusi savu īsto. Tāpat arī nebija bērnu, īrēja dzīvokli, nebija auto. Bija tikai darbs. Ap 30 viņa satika tagadējo vīru, nu jau ir 2 bērni, savs dzīvoklis, 2 auto. Laikam jau katram savs laiks, kad viss nokārtojas. :)

Par materiālajām lietām nesatraucies. Lielākoties tās būs,kad būs vīrietis,jo dzīvot divatā finansiāli ir vieglāk.Pie dzīvokļa un auto parasti tiek jau divatā esot. Tagad galvenais neizskaties izmisusi,vīrieši to jūt.

Madona is 55 and her boyfriend is 22, Tina Turner is 70 and her boyfriend is 40, J Lo is 46 and her boyfriend is 26, Mariah Carey is 44 and her bf is 32.



You're still single?



Relax, your boyfriend is not born yet.

nez ko lai tev iesaka, galvenais, neiespringsti uz to nemitīgi par to domājot. Dzīvē bieži gadās tā, ka notiek tas, kad to viss mazāk gaidi. Ieteiktu pievērsties karjerai, tad vīrietis arī ar laiku uzradīsies. Un pats svarīgākais-esi smaidīga un draudzīga, citādi ja pavērsies ar skatienu(tu esi mans pēdējais glābiņš), tad vecis var nobīties:D

Ārzemēs gan 28 gados nekas vēl nav nokavēts.Ja,esi skaista un kopta sieviete ar saviem mērķiem, tad viss vēl nāks ar laiku.

Es teiktu ,ka aarzemes arii tie 30++nav nekas briesmiigs.Neviens nesteidzaas ne preceeties,ne arii ar beerniem.Man soreiz gan jaasaka,ka tie buutu tie inteligentie cilveeki-ir jau arii meksikaanietes,kuras dzemdeejusas 5 un vairaak beerninus loti agri un ir loti laimiigas.
Piekriitu,ka viiriesi,kuriem 40+saak skatiities biezi uz loti jaunaam meiteneem,bet sievas vini tomeer meklee taadas,kuras ir speeciigas sievietes,ne tikai seksiigas:DSoreiz speeciigas domaaju -patstaaviigas,nobriedusas.

vienā ballītē iepazinos ar vienu jauku džeku (31 gads), kad uzzināja, cik man gadu, teica, ka es priekš viņa par vecu. prasīja, cik man ir bērnu, kad teicu, ka nevien viņš teica - dīvaini tas ir.

Man arī ir gadījies Latvijā sastapties ar viedokli, ka, ja sievietei ap 30 nav bērna (vai vismaz šķirtas laulības aiz muguras), tad ar viņu kaut kas nav riktīgi.

Iepērc pretgrumbu krēmu un sāc visiem stāstīt, ka tev ir 25 :)

Un nevajag iespringt, ka tev pa šiem 10 gadiem amerikāņu sapnis nav sasniegts - ja tā kritiski paskatās apkārt, vairums tavu vienaudžu nekur daudz tālāk, kā tu, arī nav tikuši.

Un sievietes dzīve var būt interesanta un vērtīga arī bez veča pie sāniem un nošmulēta bērnu pulciņa.

Man ir mazliet otradi. Esmu ari 28 gadus veca, bet joprojam, skiet ka man ir 18. Nevaru beigt lidinaties. Itka ir ta apzina, ka vajadzetu viru un bernus, bet tad ir mazliet bail no ta, ka tas bus, nezinu vai esmu tam gatava.

Man arī līdz 30 vairs nav tālu. Auto gan man ir, tas pateicoties otrajam puisim. Nopirku gan pati, bet viņš bija tas, kurš man ierādīja, ka auto ir ne tikai transportlīdzeklis. Dzīvoju īrētā dzīvoklī, vīrieša nav, bērnu arī nav. Neliekas, ka esmu kaut ko nokavējusi. Mamma pa laikam apjautājas, kad mazbērni būs, bet es to īpaši nepārdzīvoju. Ja dikti iespringst tieši uz meklēšanos, sanāk paņemt nevis to, ko vēlies, bet to, ko var dabūt. Man personīgi tas neder, tāpēc - gan jau būs gan vīrietis, gan bērni. Par dzīvokļa iegādi gan domāju - patreizējie kaimiņi krīt uz nerviem un vispār - cik ilgi mētāties pa svešiem īpašumiem?

Uj, jā, pazīstamas sajūtas. Kad izšķīros ar draugu pēc 7 gadu kopdzīves, bija traki ar šito. Nu gan esam sagājuši atpakaļ kopā un vismaz ir plāns precēties un bērnus dzemdēt tuvāko 2-3 gadu laikā, bet vienalga. Ok, auto ir mums. Bet gribu es savu. Bet dzīvoklis īrēts, besī. Gribas savu. Un kaut arī darbā laba alga, liekas, ka stāvu uz vietas un riebjos sev, ka nespēju saņemties uz saviem mērķiem, jo zinu, ko un kā vēlos mainīt, bet vienmēr ir attaisnojumi, kāpēc neizdarīt. Esmu slinka un motivācija man visam īslaicīga. Besī.
Man 26.

Septembrī bija tāda situācija, ka vienā ballītē iepazinos ar vienu jauku džeku (31 gads), kad uzzināja, cik man gadu, teica, ka es priekš viņa par vecu. prasīja, cik man ir bērnu, kad teicu, ka nevien viņš teica - dīvaini tas ir. Protams, ka visa komunikācija pārtrūka.

Ohhhh! Paprasīja cik gadu. Da tāpēc arī paprasīja ka ir tādas kurām 28, bet visiem stāsta ka 23.

Da tāpēc arī paprasīja ka ir tādas kurām 28, bet visiem stāsta ka 23.

Pasi tak neprasīja uzrādīt - tās, kuras "visiem stāsta ka 23" tā arī atbildētu - "Man? Man ir 23!"

Tikai viens neskaidrs jautājums. Man te Alexxa centās ieborēt ka vienmēr un visur vīriešus izvēloties sievietes nevis otrādi. Pie mums - iespējams, bet ir vietas kur tas tā nav. Tad ko? Iznāk ka autore un citas vienkārši nespēj pareizo izvēli izdarīt 10 gadu garumā? Jeb tomēr izvēlas vīrietis? Jeb varbūt normālo vīriešu tomēr ir ievērojami mazāk nekā sieviešu pretēji tam ko krita te vienmēr skandina kad runa aiziet par poligāmiju?

Jā vecumu varēja arī neprasīt, bet ja es gribētu niopietnas un 1:1 attiecības es arī gribētu zinat cik tā meitene man sīčus paspēs atlikušaja laikā piedzemdēt.

Madona is 55 and her boyfriend is 22, Tina Turner is 70 and her boyfriend is 40, J Lo is 46 and her boyfriend is 26, Mariah Carey is 44 and her bf is 32.



You're still single?



Relax, your boyfriend is not born yet

It's because producer said it have to be so :-D :-D :-D.

Piekritīšu meitenēm, kas saka, ka Tev nekas nav nokavēts, viss vēl var būt un noteikti arī būs. Un, manuprāt, labāk ir vēlāk un nopietnāk, nevis kā, piemēram, man, kad savos 25 gados esmu bijusi jau precējusies un esmu jau šķīrusies. Lūk, tas gan ir liek justies stulbi.

Un sievietes dzīve var būt interesanta un vērtīga arī bez veča pie sāniem un nošmulēta bērnu pulciņa.

Pats interesantākais sākas kad jāiet penzijā. Tad varēsit arī jūs mītiņos raustīt viņķelienes aiz piedurknēm un stāstīt ka vientuļajam pensionāram bez bērniem nekas cits neatliek kā vien izvēlēties starp zālēm ēšanu un komunālo samaksu. Tas - bez tā veča un nosmulētajiem bērniem.

Nu teikšu tā, galvenais ir nezaudēt paniku. Ja nezaudē paniku, tad ļoti skaisti sanāk virzīties pretī saviem sapņiem :) Protams arī es aizdomājos, ka vai tik nesanāks dzīves augstākais posms 23 gados :D Maģistra grāds, uzņēmums, privātmāja, auto.
Bet es nezaudēju paniku nepārtraukti kustos un bīstos par rītdienu, lai cik skaisti izklausās tomēr darbs lai kautvai to visu uzturētu un atjaunotu prasa lielus iegūldījumus, līdz ar to cenšos meklēt risinājumus, kā pelnīt vairāk :) Kā attīstīt sevi :)
Jo neesmu vēl apmierināts un dzīvi šādi nodzīvot nevēlos, vēlos vairāk, vēlos labāk :)
Un kā es to daru - laikam jau pilnveidoju sevi, iegūstu daudz jaunu paziņu un biznesa kontaktu - neskrienu pēc lielas peļņas, bet mērķtiecīgi plosos :)

Ja nemaldos Steve Jobs teica "Stay hungry, stay foolish" Un tā arī ir jāda, jabūt izsalkušam pēc vairāk.

Es nezinu vai man izdosies sasniegt savus ambiciozos mērķus, bet es nekad nepadošos :)

Valfrīds, visumā piekrītu, ka pensijas vecumā vecis un bērni ir baigais pluss, sevišķi bērni.

Bet man paziņās ir sievieties - pensionāres, kurām savulaik gan vīrs ir bijis (paspējis nomirt pirmais), gan bērni (dzīvo citā valstī, paši knapi kuļas, naudiņu atsūtīt mammai nevar vai negrib). Un sievietes rezultātā tāpat vienas un nekas cits neatliek kā raustīt viņķelienes aiz piedurknes.

Lai vai kā, es tiešām nedomāju, ka 28 gados jāsāk sevi norakstīt (kā jau meitenes teica - izņemot latvijas, pakistānas un nigērijas vīriešus ir arī citi vīrieši pasaulē), un arī nedomāju, ka jāmetas precēt pirmais vecis, ko izdodas nogrābt, lai tikai varētu ķerties pie bērnu bariņa veidošanas. Labāk pagaidīt ilgāk, bet ģimeni veidot ar tiešām īsto cilvēku.