Man pirms nedēļas palika 28 gadi. Labi atceros sevi 18 gados - enerģijas, cerīgu pilna jauna meitene, uzsāku studēt, domāju, ka 25 gados būšu jau precējusies, būs bērni. Tagad skatos - o, 10 gadi jau pagājuši, bet neesmu ne precējusies, ne bērni. Tāpat nav realizēts sapnis par savu auto, dzīvoju arī īrētā 1istabas dzīvoklī. Un ar katru gadu man liekas, ka es lielos dzīves plānus jau esmu nokavējusi. Vasarā izšķīros ar draugu, tā ka nav pat vīra kandidāta. Un tagad jau lielo konkurenci sastāda arī jaunākas meitenes 20-24, jā tieši uz tādām skatās vīrieši vecumā 29-32. Jo tāda kā es viņiem liekas jau vecāka.