Vai Jūsu vīrietis būtu labs tēvs?

Varbūt. Es nezinu. Mums nav bērnu un tādi nav arī tuvāko 5-8 gadu plānos tāpēc es par šādu tēmu nedomāju un man tā šobrīd neuztrauc.
Mums ir kaķis un draugs par to ļoti rūpējas(mums vispār ir kaķis tikai viņa dēļ), jo viņš ļoti mīl dzīvniekus. Taču, kaķis ir kaķis un bērns ir bērns. Par to, kāds viņš ir/būtu tēvs es varētu spriest tikai tad, ja mums jau būtu bērns vai vismaz mēs to plānotu.

Taču mūsu situācijā es to pieļauju

Neons, es arī pieļauju. Objektīvi saprotu, ka viņam vajag izgulēties (tāpēc nakts ir manā pārziņā; ja ir galīgs trakonams, viņš bez kurnēšanas ceļas un mani nomaina), objektīvi saprotu, ka viņš ir noguris. Kamēr pameprus viņš mania reti, tomēr ēst taisa bieži, māju tīra bieži...
Bet nu... pat nemāku paskaidrot. Man riebjas tas fakts, ka, ja mēs atnākam mājās abi divi apmēram vienādi noguruši un pamperis ir piečurāts, tad automātiski tiek pieņemts, ka es to izdarīšu.

:) Par slikts vīrs - piekrītu. Bet redz, ja viņš gan strādātu 12 h dienā, gan vēl izdarītu 80% mājas darbus un 80% primārās bēbja aprūpes, tad gan tak būtu zelta gabaliņš, ne? :)

Man riebjas tas fakts, ka, ja mēs atnākam mājās abi divi apmēram vienādi noguruši un pamperis ir piečurāts, tad automātiski tiek pieņemts, ka es to izdarīšu.

Par slikts vīrs - piekrītu. Bet redz, ja viņš gan strādātu 12 h dienā, gan vēl izdarītu 80% mājas darbus un 80% primārās bēbja aprūpes, tad gan tak būtu zelta gabaliņš, ne?

Ir jau gan tā! :D Precīzi aprakstīji! :D

Bez šaubām! Jau diezgan agrā attiecību sākumā man tā sāka likties. Jo pavērojot, kā viņš izturas pret mani, saviem tuviniekiem, manu mazo brāli.. nu citādi nevar šķist. :)

Valencia Es arī tāpat padomāju tikai pēc attieksmes pret citiem :)
Pret savu māsu vispār kā princesi izturas, nu dikti mīl, ja kaut ko vajag, iesēdīsies mašīnā un tos 200km bez problēmām nobrauks,lai tik palīdzētu māšukam (l) Protams, bez galējībām, mājasdarbus pildīt nebrauks vai karstmaizi uzcept :D

Jā, mans draugs noteikti būs labs tēvs. Pirms vairākiem gadiem bija interesanta situācija. Ar draugiem kopā spēlējām pludmalē volejbolu. Un vienam no draugiem bija līdzi 4 gadīgs bērns, kurš spēlējās kopā ar citiem bērniem pludmalē. Visi pieaugušie spēlē volejbolu, pēkšņi 4gadīgais sāk raudāt, jo citi bērni (lielāki) viņu kaut kā apcēluši. Un, kad es redzēju kā draugs aizgāja nomierināt un parunāt ar sava drauga 4gadnieku, tad man saļodzījās ceļgali. Sīkais atskrēja smaidīdams. Es nezinu, ko viņi tur sarunāja....
Līdz tam es biju pārliecināta, ka neesmu ģimenes cilvēks, visticamāķ, ka bērnu man nebūs utt. Un tad es savā draugā ieraudzīju to īpašību, nezinu pat kā izskaidrot vārdos, man nekad mūžā nav bijusi tāda sajūta ceļgalos :D Un tajā brīdī es sapratu, ka draugs mani interesē ne tikai kā draugs, bet arī kā vīrietis. Un tad viss sākās.... :)
Tagad arī ar manu radu bērniem dauzās, rūpējas, uzņemas atbildību, ja vajag pieskatīt un taml. Gan jau vēl pēc pāris gadiem mums būs savs bēbis arī :)

Mans vīrs būs lielisks tēvs, par to es nešaubos ne mirkli :)

mans draugs jau ir tēvs vienam bērnam. un es neteiktu, ka slikts, lai gan nezinu, kā viņš bērnu ir audzinājis kopš bērna mazotnes. bet tagad noteikti varu teikt, ka mans draugs būs labs mūsu bērna/u tēvs.

Šajā mirklī nebūtu labs, bet pēc gadiem, noteikti, cerams, mainīsies :D

Es domāju, ka mans draugs būs labs tētis. Ļoti stings, bet labs :)

mans draugs būtu ļoti labs tēvs,viņam ļoti patīk bērni :)

Zinu, ka mans vīrs būs lielisks tētis , ja man par šo būtu šaubas, mēs negaudītu bebuci ... :)

jā, noteikti būtu :) katrā ziņā, domāju, ka labāks nekā es mamma