grāmatu lasīšana

Man ir ļoti labas attiecības ar grāmatām, ļoti patīk lasīt.
ko man tas dod?
Man tas ir daudz interesantāk, nekā noskatīties filmu vai seriālu.
Ja lasu ko nopietnāku, tad uzzinu ko jaunu.
Un man ļoti patīk grāmatas ar bagātu valodu.

Patlaban brīvajos brīžos lasu latviešu autoru darbus, gatavojos literatūras eksāmenam. Tieši eksāmens arī visvairāk motivē mani.

Man patīk lasīt, patīk atslēgties, mazliet pafantazēt. Daru to tad, kad ir laiks- braucot mājās autobusā, vakaros, kad mājasdarbi izpildīti, bet miegs vēl nenāk (tā gan ir reti), brīvdienās, brīvlaikos. Kad vien varu!

Lasu kopš sevi atceros- mājās vienmēr uz galda stāv grāmatas, kuras lasu, lasīšu. Jā, lasīšana bagātina vārdu krājumu, domu lidojumu. Skolā ir daudz vieglāk uzrakstīt domrakstus un pārspriedumus, arī atzīmes parasti ļoti apmierina.

es lasu, jo man tas patīk, nevis tādēļ, ka tas būtu labāk man. es lasu dažādu literatūru. Tagad slaveno "Inferno".
iepriekšējie romāni nebija parastas lubenes, bet ļāva man dot pavisam citu skatījumu uz lietām, situācijām. man tas palīdzēja.
es īsti nelasu klasiķu darbus u.tml.
man grāmatas ir, lai atpūstos no ikdienas un atpūtinātu prātu, nevis to noslogtu.

Lasu, jo man patīk to darīt.
Es nezinu, kā citādāk to paskaidrot :D. Tas ir laiks, ko veltu sev - kakao, palodze, grāmata. Tas ir mans rituāls, mans laiks.
Uzzinu ko jaunu, izdzīvoju dažādas emocijas, dažādus stāstus, aizdomājos par dažādām lietām, šad tad iedvesmojos utt.

Lasu kopš sevi atceros- mājās vienmēr uz galda stāv grāmatas, kuras lasu, lasīšu. Jā, lasīšana bagātina vārdu krājumu, domu lidojumu. Skolā ir daudz vieglāk uzrakstīt domrakstus un pārspriedumus, arī atzīmes parasti ļoti apmierina.

jā, man arī parasti domrakstos bija labas atzīmes. starp citu, arī latviešu valodā.

Man ļoti patīk lasīt, bet tā lasīšanas kāre uznāk tā viļņveidīgi - varu burtiski aprīt vienu vai vairākas grāmatas un pēc tam kādu pusgadu nelasīt. Pirms pāris mēnešiem bija uznācis lasīšanas bums, tagad ir bik atslābums, jo esmu ieciklējusies uz vienu seriālu, kuru rauju cauri pa vakariem, tāpēc neatliek laiks lasīšanai.

Bet lasīt man ļoti patīk - ieritinos gultā ar vīnu vai tēju un iegrimstu grāmatas pasaulē, lasu, vizualizēju un dzīvojos līdzi sižetam! :)

Agrāk lasīju daudz romānus, drāmas utt. Tas man skolas laikā ļoti palīdzēja gramatikai un domrakstu rakstīšanai. Tagad, ja ir jāizvēlas izdomātu stāstu lasīt grāmatā, vai skatīties filmu, es laikam labāk tomēr izvēlēšos filmu. Ja grāmatas, tad tikai izglītojošās. Jo man vienkārši par daudz ko elementāru ir tik maz zināšanu, ka drāmas lasīšanas vietā to laiku labāk veltu ekonomikas, mārketinga rakstiem.

Patīk ik pa laikam paņemt grāmatu un palasīt, bet reti kad atrodu ideālu grāmatu kura tiešām aizrauj! ;)

Līdz šim biju ar grāmatām uz jūs, lasīju tikai kaut kādas mācību grāmatas vai kaut ko speciālā nozarē. Bet nesen tieši dabūju vienu labu noveli. Jā, sākumā, bija grūti apgulties gultā un paņemt to grāmatu ar domu, ka tas būs tikai priekam, jo esmu tāds cilvēks, kas nevar ilgi nosēdēt mierā, bet es iesāku un aizrāva! Man ļoti patīk tas, ka vari tā kā atslēgties no savas dzīves un iejusties citā, patīk arī skaista valoda, arī tas, ka autors kaut ko pasaka citādi nekā es to būtu darījusi - vienkāršas lietas pasniedz tik skaisti, ar izteiksmīgām metaforām, vai arī liek uz kaut ko paskatīties ar citu skatījumu, parādās tāds kā atklāsmes moments "oho, interesanti, tā es par to nebiju nekad iedomājusies!". Ja darbojies mākslas jomā, ļoti noderīgi ir arī tas, ka trenē iztēli, jo Tu taču galu galā to visu savā prātā ieraugi, nevis tikai lasi burtus :)

Patīk lasīšana, jo tas savā veidā liek būt pacietīgam. Sižeta pagriezieni netiek tev atklāti uzreiz, bet to var lēnā procesā izbaudīt un visu apdomāt. Lasu ļoti daudz, bet neuzskatu, ka lasīšana ir labāka par filmu skatīšanos, jo to, ko cilvēks beigās iegūst var iegūt gan lasot, gan skatoties filmas. Vienīgais ko lasīšana patiešām var dot ir dabiska gramatikas izjūta, pareizrakstība, vārdu krājuma paplašināšana.
Pašai ļoti patīk grāmatas ar politikas vai drāmas tematiku. Kaut vai tas pats ''1984'' vai ''Mehāniskais apelsīns''. Patīk arī filozofiskā tēma, bet ļoti neciešu pseidofilozofiskos darbus, kaut vai piem., Koelju. :D
Cilvēki, kas lasa manās acīs nav augstāki par cilvēkiem, kuri nelasa. Tas ir pašattīstošs hobijs, atkarīgs no katra izpratnes par to, kas ir lietderīga laika pavadīšana.

Alise, tu kļūdies. Lasot iegūst vēl arī bagātāku iztēli, jo smadzenes rāda attēlu, bet filmās attēls jau ir gatavs. Un vēl arī erudīcija, jo grāmatās ir vairāk informācijas nekā filmās.

neuzskatu, ka lasīšana ir labāka par filmu skatīšanos, jo to, ko cilvēks beigās iegūst var iegūt gan lasot, gan skatoties filmas.

sorry, bet no savas pieredzes varu pateikt to, ka noskatoties to pašu filmu un izlasot to pašu grāmatu, grāmata man vienmēr uzvar. filmā ļoti grūti attēlot tās emocijas, ko iegūst, izlasot grāmatu. pagaidām man neviena filma nav pārspējusi grāmatu.

Jā, man arī vairāk patīk grāmatas! Pati varu iedomāties tēlus, to izskatus, balsi. Filmā ir tā kā ir un citādāk nebūs

Sliktas! Man diemžēl ir pieeja visiem iespējamajiem žurnāliem, un, tā kā es lasu daudzus, tas "apēd" manu grāmatu laiku, līdz ar to ļoti reti kādu izlasu + es neesmu no tiem, kas tā vēsā mierā var izlasīt pa 2 dienām 500Lpp grāmatu, es tā pārāk piedomāju pie tā, ko lasu, un man tas viss tā lēnāk sanāk.

Bet vispār mans grāmatu saraksts ir garš, garš, gribētos jau pieķerties.

Ja par lasīšanu vispār, to daru katru brīvo darba dienas vakaru ar pledu, tēju vai kakao, man ir mans mazais vienatnes laiciņš, ko izbaudu šādi. Lasu arī nereti pie brokastīm, kā arī sporta klubā, savādāk galīgi garlaicīga liekas gan mīšanās, gan kāpelēšana. :D

Nerea, labs arguments.
Sany, Es nerunāju par grāmatu ekranizācijām, tās gandrīz vienmēr ir neizdevušās. Tomēr ir gadījumi, ka vispirms uztaisa filmu un pēc tās grāmatu, kas arī bieži ir izgāšanās.
Ir gan dažas retas filmas, kuras man ir spējušas pārsist grāmatu, bet nu tas ir 1 no 50 gadījumiem.

Tuvas, ļoti labas attiecības. Vienmēr esmu lasījusi un vienmēr lasīšu.

Man patīk grāmatas ar dziļu saturu, noslēpumu, pārdomas raisošas. Gandrīz nemaz nelasu klišejiskos mīlas stāstus ( kā Pilčere, Stīla utt.). Patīk "atslēgties", aiziet citā pasaulē, dzīvot līdzi. Man nepatīk skatīties filmas, ātri garlaiko. Pārsvarā lasu vakaros pirms iemigšanas vai, ja ir brīvs laiks, arī citā laikā.

Ko man tas dod? Pilnveido iekšējo pasauli, padara spilgtāku fantāziju, bagātina valodu.

Starp citu: Nabadzīga valoda-> nabadzīgas domas-> nabadzīgas idejas-> nabadzīgi darbi-> nabadzīgi cilvēki-> nabadzīga valoda ( un tā atkal pa riņķi).

Jā, lasīšana bagātina vārdu krājumu, domu lidojumu. Skolā ir daudz vieglāk uzrakstīt domrakstus un pārspriedumus, arī atzīmes parasti ļoti apmierina.

Piekrītu šim. Pateicoties tam, ka daudz lasīju, skolā latviešu valodā domrakstus uzrakstīt ir tīrais nieks.

+ Ja lasa svešvalodā, tad to var strauji uzlabot.

Man ar grāmatu lasīšanu ir apmēram tādas pašas attiecības kā ar draugiem un ģimeni. Vienmēr ir par maz laika, jo viss cits darāmais šķiet svarīgāks tajā brīdī un nemitīgi moka vainas sajūta, toties, kad ir tas kopā pavadītais laiks, tad tas ir lielisks. Tā kaut kā. Es esmu lasītāja no bērnības. Kā 4-5 gados sāku, tā tas ir mans hobijs uz mūžu. Un mans saraksts ar grāmatām, kuras es gribu izlasīt pagarinās daudz ātrāk kā es spēju izsvītrot jau izlasītās.
Es nemācēšu konkretizēt, ko tieši iegūstu, bet teiksim, ka autoru skatījums uz pasauli padara manējo plašāku.

Attiecības labas, bet pēdējā laikā faktiski neko nelasu (izņemot likumus:) ). Gribās, ļoti,un jūtu ka vajag, bet vai nu neatliek laika, vai nevaru saņemties, jo zinu kā ir, kad aizraujas, tad to vien brīvajā brīdī gribas darītt. Tā, ka man jau vairākus gadus ir klusuma periods, kaut pirms tam bija pat 10 grāmatas mēnesī....