Cik ilgi tu cīnies ar šo problēmu?
Kaut kas mainīsies pats no sevis, ja mainās dzīves notikumi. Kā jau te minēja - piemēram, iemīlēšanās. Vai kādas citas pozitīvas pārmaiņas, kas novērš domas no sliktā. Darba vietas maiņa, iestāšanās kādā interešu grupā vai tml.
Tad prāts ir pārņemts ar jaunajām lietām un par ēšanu vairs nedomā.
Ja dzīvo viena, neturi lieku ēdienu mājās. Tikai tik cik vajag vakariņām un brokastīm. Ja apēdīsi arī brokastis vakarā, pati būsi vainīga, jo no rīta nebūs ko ēst. Iespējams arī tas mazliet nostrādās, lai piebremzētu lielo ēšanas kāri.
Mani fascinē tās meitenes, kas te vienmēr bļaustās kā tādas aizkautas vistas par to, ka katrā situācijā ir jāskrien pie ārsta. Un ka neviena nesaprot, kas ir depresija. Un, ka bez psihologa no tā nevar tikt vaļā.
Tas vien liecina par to, ka jūs pašas neko tādu neesat piedzīvojušas. Bet, protams, mute jau visām liela un visas te gudras ikvienā jomā.