Kompulsīva pārēšanās. PALĪGĀ.

Varbūt vēl kādu slimības diagnozi sev pieliksi klāt? :D

Psihoterapeits man ir par dārgu

Vaitad ar ģimenes ārsta nosūtījumu vismaz minimālu kursu valsts neapmaksā?

Man palīdzēja iemīlēšanās. Vairs pārēšanās nemoka, agrāk tā bija mana dzīve - pārēšanās, caurejas zāles, tievēšanas tējas un tml. Kopš man ir mans draugs šīs problēmas vairs nemoka.

Es esmu izmisumā, un manī ir iestājusies depresija.

ATKAL jau sākās...tu zini kas ir DEPRESIJA? Kā tev tas izpaužas?

Varbūt vēl kādu slimības diagnozi sev pieliksi klāt?

++++
kā tik tev nav, ne?

Es gan uzskatu, ka meitene nepārspīlē. Jūs tādā situācijā neesat bijušas, es gan un es zinu, ka depresija iet roku rokā ar kompulsīvo pārēšanos un bulīmiju.

Es ar šo visu cīnījos daudzus gadus un tie ir mani drūmākie dzīves gadi, kurus labprāt izdzēstu no savas dzīves.

Elīna +

depresija iet roku rokā ar kompulsīvo pārēšanos un bulīmiju.

Nu ja cilvēkam ir depresija, tad jāiet pie ārsta un jādzer medikamenti,jo tā ir ļoooti nopietna slimība. Tur neviens cosmo meiču ieteikums nepalīdzēs, tur ir jādzer nervu zāles.
Tagad visur un vienmēr sev piedēvēt depresiju ir modes lieta, īsti nezinot kas tas tāds ir un kā to ārstē. depresija nepāriet pati no sevis, tur ir nepieciešams speciālists un medikamenti. es gan nedomāju,ka šeit runa ir par depresiju.

Pie bulīmijas ir cita veida depresija - tur klasiskā ārstēšana nepalīdzēs.

Es arī jūtos slikti, kad pārēdos, bet tamdēļ jau nesaku, ka man ir depresija un kompulsīvā pārēšanās, jo tās jau ir slimības, nevis kaut kas izdomāts galvā.

Pie bulīmijas ir cita veida depresija - tur klasiskā ārstēšana nepalīdzēs.

Liels un trekns +!
Ir jāārstē bulīmijas cēlonis, pati bulīmija un depresija jau ir tikai sekas!

jo tās jau ir slimības, nevis kaut kas izdomāts galvā.

Kas tev liek domāt, ka meitene ir izdomājusi to visu galvā?

Ja cilvēks pārēdas 1 x nedēļā, tā nav kompulsīvā pārēšanās! Bet te iet runa par konstantu pārēšanos, vemšanu un iespējasm caurejas zālēm un diurētisko līdzekļu lietošanu un tā jau ir slimība.

Es tik dedzīgi, jo es zinu kā tas ir un apkārtējie nekad to nesprot!

Kompulsīva pārēšanās, bulīmija (tas ir tā kā redzēt sevi resnāku, nekā objektīvi ir, es saprotu?) + depresīvas domas bieži vien uzrodas tad, kad cilvēks ir akūti garlaikots un nenodarbināts. Jo lai kompulsīvi pārēstos, ir vajadzīgs tomēr brīvais laiks. Tad, ja cilvēks strādā un/vai mācās, pusdienās viņam nebūs laika tik daudz apēst, vakarā atnākot mājās, ja būs citas nodarbošanās (otrā pusīte blakus, kāds hobijs utt.), arī nepietiks laika pārēsties un problēma pazudīs pati no sevis.
Es nesaku, ka slimības kā tādas nepastāv un varbūt tev viņa ir, nestrīdos, bet man šķiet, ka mums katrai kādā dzīves brīdī ir bijusi "kompulsīvā pārēšanās" un kā reāla slimība, kas saucama par bulīmiju, nemaz tik bieži tā neparādās.

Es tik dedzīgi, jo es zinu kā tas ir un apkārtējie nekad to nesprot!

Es tik dedzīga,jo es zinu,kas ir depresija un ko nozīmē dzert nervu zāles un kā depresija izpaužas.
tpc mani kaitina,ja sev piedēvē tik nopietnas slimības.
Ja ir TIK traki, griezies pie speciālista.

so.so, tā viss nav! Tā ir uzmācīga vajadzība pielikt māgu , tā vnk uznāk un to nevar apslāpēt, ne tas, ka tu kkur atrodies, ne tas, ka tev tajā brīdī ir blakus draugi! Esmu gājusi prom no lekcijām, pa taisno uz veiklau, jo vnk vajag pierīties, kā narkomānam devu! Esmu palikusi mājās un atcēlusi tikšanos, jo vajag pielikt māgu! Es piecēlos un aizgāju no galda kafeijnīcā, kad biju kopā ar draugu, lai brauktu prom un pieliktu māgu!

Manai māsai bija bulīmija. Tad nu dzīvojās pie poda pēc ēšanas :( bija ļoti smagi un grūti ar to tikt galā. Viņu "izārstēja" palikšana stāvoklī un nav atgriezusies pie šīs slimības (bērnam jau 4 gadi).
Tev ir nepieciešama ārsta palīdzība un ģimenes atbalsts, LIELS atbalsts. Izrunājies.

čāča, te iet runa par savādāku depresiju, ne klasiskajā izpratnē depresiju!

Vai nu ir depresija vai nu nav. Nevar būt citādāka depresija, nekā tāda ir. Tad tā nav depresija un tai noteikti ir cits nosaukums un citi simptomi. Depresija ir depresija.
Ārsti nediagnosticē - tev ir bulīmijas depresija un tev ir nervu depresija.vai nu ir, vai nav.

Bija brīdis, kad līdzīgi kā Tu cietu no tā.
Zini kas palīdz? Sports. Man tā bija skriešana. Es arī baidījos, ka palikšu resna kā govs, bet saldumi vienalga garšoja, tāpēc stūmu cik varēju, jo galvā bija apziņa, ka visu jau var izvemt. Tie bija grūti laiki..
Bet kā jau teicu, sāc sportot. Nesēdi mājās bezdarbībā, tad tiešām ēst gribas vēl vairāk.

Labi čāča, bet depresijas pēc smaguma pakāpes iedala šādi: viegla, vidēji smaga un smaga depresija, no kā arī atkarīga ārstēšana! Nejau visas depresijas pakāpes ārstē ar zālēm!

Līdz ar to es tev nepiekritīšu, iespējams ne tā izteicos, bet man pie kompulsīvās pārēšanās bija viegla depresija un neuzskatu, ka tāpēc man bija jārij antidepresanti, bet tas nemaina faktu, ka man bija depresija.