Manās attieciibās nav kā sākumā. Kopš sākām kopā dzīvot viss ir citādāk. Milestības ir vairāk, bet nu pierod, pierod. Katram savas ģelas,abiem pēc darba besis, nogurums. Nav vairs tie laiki,kad katru reizi kā nakšņojām mīlējāmies, palikām augšā visu nakti. Tgd ir tā mierīgāk.
Mums ir tas pluss savā ziņā,ka viņa darba grafika pēc tiekamies retāk,kā vidusmēra pāris, ja man pietrūkst viņa vairāk kā parasti, tad saku-dvj uztaisam sdn vakaru bez Tv, bez pc un vnk pasēžam, papļāpājam, ejam kopā vannā. Tur arī notiek visādas sarunas, visādi plāni tiek izspriesti:D dragam šada tad gribas kaut ko citu par ikdienu un tad nu mēģinam kaut kur aizbraukt. Šomēnes viņš mani uzaicināja uz Siguldu. Vnk atpūsties, pastaigāt pa alām. Novembrī centīsimies izrauties uz kaimiņpilsētu. Nu tā....mums labi,ka katram ir tāds savs laiks. Nav tā,ka atnākam abj 5 os mājās un sākas rutīnas vakari. Mēs tiekamies retāk.paspējam sailgoties.bet nu jā..cenšamies kaut kur braukt kopā-atpūsties, vasarās baucam uz jūru, ņemam viesu namā istabiņju, slēdzam telefonus ārā un tā.