Domu spēks

Varbūt izlasi iedvesmojošu grāmatu/as? Man patika Luīze Heija, bet konkrēti nosaukumu šobrīd neatminos, kaut kas par enerģijas spēku, man šķiet. Man tiešām ļoti patīk un palīdz tādas grāmatas, kad uznāk šāds noskaņojums kā mini.

Tad sporto vairāk ja tas palīdz sakārtot Tavu prātu un radīt pozitīvas emocijas.
Tieši tāda ir mana pozitīvās domāšanas atslēga. Es agrāk biju gruzīga, visu laiku gruziju sevi, man bija negatīvas domas, pašpārmetumi, kompleksi, zema pašapziņa, un tad sāku sportot, un tas daudz ko ir sakārtojis, galvenokārt prātu, sāku raudzīties ar lielāku pateicību pret dzīvi, par to ko viņa man dod, par to kas es esmu, ka esmu veselīga, skaista, man viss funkcionē, es esmu paēdusi, daudzas problēmas kļūst maznozīmīgas, distancējos no negatīvā, piemēram ziņas es vispār neskatos, par politiku neko nelasu, sarunās kas pilnas negatīva neiesaistos, protams kāds teiks, ka bēgu no problēmām, bet faktiski kāpēc dzīvot ar problēmām, ja var nedzīvot un justies daudz, daudz labāk. Svarīgākais taču šajā dzīvē ir justies laimīgam, harmoniskam nevis zināt kaut ko kas bieži ir negatīvu pārpilns.
Tāpat man attiecību nav, ar vīriešiem īsti neveicās, bet es esmu kļuvusi attiecībā pret to arī prasīgāka, un arī tas ka mainās mana filozofija pret dzīvi, ka laimes atslēga slēpjas tikai pašos ne apkārtējos.

Jā, tā jau laikam ir. No vienas pusies liekas, ka tā ir bēgšana no problēmas, kad nodarbini prātu ar citām domām, sportu, piemēram. Bet varbūt tas arī ir tas vienīgais risinājums.
Tomēr savādi, ka tā ilgtermiņā var būt konstanti nomākta sajūta zem visa. Lai arī ar ko ikdienas gaitās atslēgtu tās domas.

Cilvēki saka, jāsakārto domāšana. DIez, kā tas process īsti izpaužas?

Sveika! Ieteiktu izlasīt kādu no V. Siņeļņikova grāmatām..kuru no visām, to Tev jājūt pašai. :)

Esmu lasījusi duci grāmatu, tas nav risinājumus, varbūt kādam jā, bet man neko īpaši nemainīja, uz momentu, jā pārdomas pēc tam viss tas pats. Ir jādomā, kas rada nomāktību un no tā jāatbrīvojās. Izklausās jau vienkārši, bet neviens jau īsti Tev palīdzēt nevarēs. Tas ir Tavs šī brīzā uzdevumus, atrast to kas Tevi darīs priecīgu, un varbūt arī meklējot to neatradīsi, tas pats atnāks, laikā kad tas būs vajadzīgs Tev!!!

Tā kā mana dzīve ir ļoti nestabila, tas ir viens no lielākajiem avotiem. Kā arī negatīva pieredze saistībā ar vīriešiem. Tas viss padara mani nemitīgi nepārliecinātu, uzdzen skumīgas domas par to, kā gribētos stabilu dzīvi, kādu blakus. Bet liekas, visi striķi nemitīgi trūkst.

It kā pati apzinos, ka neesmu ne neglīta, ne muļķe. Tomēr ne tajā laime un stabilitāte slēpjas.

Ieklausies tajā, ko Gurri saka, tā ir.
Grāmatas, protams, var un varbūt pat vajag lasīt, ja tas tiešām varētu palīdzēt, bet nekas Tev vairāk nevar palīdzēt kā vien Tu pati. :)
Tev ir jāmēģina sevī iedziļināties un saprast, kas tam visam ir par iemeslu un tad mēgināt kko mainīt. No sākuma, tas liksies dīvaini un grūti, bet ar laiku, tas viss jau būs jā rituāls un neatņemama ikdienas sastāvdaļa. :)
Atceroties sevi, es biju vienkārši tukšs, briesmīgs cilvēks, bet redz, man sanāca sevi pamainīt un tagad tikai varu par to priecāties un tikai augt un augt.
Pacenties un Tev viss izdosies! :)

Ļoti patīk Gurri domu gājiens :)

Tomēr šis:

sarunās kas pilnas negatīva neiesaistos,

man īsti nesanāk. Patiešām, ko darīt, kā izvairīties no negatīvisma citos cilvēkos, ja no viņiem pašiem izvairīties tomēr nevar?

Neieciklējies uz domu par attiecībām un vīrieti!
Aizpildi savu laiku ar sev tīkamām nodarbēm, tā, lai neatliek laiks skumt un sevi gruzīt! Redzēsi nepaies necik ilgs laiks, kopš būsi atlaidusi vaļā izmisīgās domas par un ap vīriešiem, kad sāks Tavā dzīvē parādīties lieliski vīrieši, kas meklēs sev tieši tādu interesantu meiteni, kā Tu ;)!

man īsti nesanāk. Patiešām, ko darīt, kā izvairīties no negatīvisma citos cilvēkos, ja no viņiem pašiem izvairīties tomēr nevar?

Es tādus cilvēkus uzklausu vai sāku uzklausīt un pretī pasaku ko tādu, kas to sarunu nobeidz, tā, lai neturpinātos izklāsts un diskusija.
Vai arī uzreiz nomainu tematu ar kādu savu jautājumu.

jūtu atkal negatīvās domas. It īpaši, kad tas saistās ar vīriešiem.

ZieduMeita, neveiksmes ar vīriešiem nevar vainot pie negatīvas domāšanas. Ar tādu attieksmi, Tu varbūt varētu dzīvot ar fantastisku puisi, bet pastāvīgi meklēt iemesls, kāpēc ar viņu kopā jājūtas slikti..

Es īsti neticu, ka motivējošo grāmatu lasīšana palīdz... vai, salīdzinot sevi ar Āfrikas nabadzīgo bērnu dzīvi, var sajusties labāk..

Es Tavā vietā atrastu sirdslietu. Kaut ko, kas vairo prieku.. papildus prieks pats par sevi apslāpēs negācijas!
No citas puses tā varbūt būs sava veida ''aizmukšana'', ''aizmiršanās'' no sliktā.. bet domāju, ka iesākumā būtu labi vismaz pierast pie pozitīva pacilājuma :)

Varbūt tas ir sports.. varbūt tā ir gleznošana, dekupāža, dzejošana... vieta fantāzijai :)

"aizmukšana" un ierakšanās darbos un hobijos palīdz tikai uz laiku.. kad atnāc mājās tik un tā esi viens un vientuļš, vismaz man tā ir.

Es tādus cilvēkus uzklausu vai sāku uzklausīt un pretī pasaku ko tādu, kas to sarunu nobeidz, tā, lai neturpinātos izklāsts un diskusija.
Vai arī uzreiz nomainu tematu ar kādu savu jautājumu.

Mani patiešām kaitina, nomāc žēlošanās vai runāšana par negatīvām lietām, notikumiem utt. Varbūt tiešām bēgu no problēmām un visa negatīvā, bet savādāk es ar to nemāku tikt galā, un tas ir labs veids kā uzturēt sevi uz pozitīvas nots. Tiesa, ne vienmēr un no visa iespējams izvairīties, nedzīvoju uz vientuļas salas taču, un ar cilvēkiem komunicēju.

Un, womankind, nemāku es, laikam, pateikt ko tādu, kas liktu otram aizvērties. :D Bet variantu par tēmas nomainīšanu gan varētu pamēģināt.

Par negatīvismu pret pretējo dzimumu - tas ir normāli, ka kādu laiku (citam vairāk, citam mazāk) sirdī rūgtums saglabājas, bet esi droša, ka tas ar laiku pāries. Neķer kreņķi par to. No savas pieredzes varu pateikt, ka man pilnīgi noteikti vajag starplaiku, kamēr es vispār varu kādai citai pieskarties un ļaut pieskarties sev tā, lai man tas neliktos nepatīkami. Bet nu katram savas dīvainības. Pēc laika rūgtums pazudīs un atkal gribēsi kādam uzticēties un mesties kā akmens aizā ar cerību, ka Tev dos spārnus ..
Piekrītu jau minētajam par grāmatām vai arī filmām. Ir pārītis, kas palīdz motivēt sevi un atgūt cerību, ka tomēr pasaulē nav tikai sū*i un ir arī labais .. Un arī es maz skatos negatīvus informācijas avotus un maz kontaktējos vispār ar cilvēkiem .. Lai arīesmu neglābjams optimists un salīdzinoši viegli panesu negatīvismu, tas nenozīmē, ka man tas patīk ..
Jā, un sports ir for the win! Vienkārši sevi nodzīt un noskaidrot savas spēka robežas ir patīkami un pēc treniņa ir patīkams gandarījums un nogurums. Tas vairo pozitīvas emocijas un spogulī paliek patīkamāk paskatīties :D

Pāries .. nebēdā :)

Absolūti izvairīties no negatīviem cilvēkiem nav iespējams, jo viņi ir visur, un sākumā jau jāsāk pašam ar sevi, ko dos ka izvairīsies no negatīviem bet pats tāds būsi, bet tad kad Tu pati mainīsies un sāksi domāt savādāk, tad arī automātiski daudzas lietas nemaz nemanīsi un tās kuras manīsi no tām pratīsi distancēties.

No negatiiviem cilveekiem protams nevar, bet viss ir kaa tu tos cilveekus uztver.

Roksanda, tam jāskan kā ar domu, ka tev vienalga. Tas, kas sūdzas, tas meklē atbalstu savā sūdzībā, viņam vajag, lai vairojas atbalsts, lai izplatās tas viņa negatīvais vēstījums, lai kāds vēl piemet malku :D
(Starp citu taspats notiek te arī diskusijās).
Nekas nav iedarbīgāks, pret "Mhm!" un jauna temata uzsākšanas, vai klajas vienaldzības izrādīšanas pret "milzīgo notikumu".

..ja negatīvo cilvēku neklausās un neiet vina vaimanu uzklausiisanaa, sis cilveks pats ar laiku pazuud no muusu dzives..jo vina merkis ir atrast kuram nepartraukti var ciikstet...bet ,ja redz ,ka vairs tas nav iespejams, tad meklee nakamo upuri,kurs vinu nepaziist...

Jā, nu jāapbruņojas ar pacietību, un jāmēģina attiekties vienaldzīgi šādās situācijās. Jo līdz šim man vairāk bijusi beidz čīkstēt attieksme, kas, protams, ir jauns negāciju lādiņš.

ja negatīvo cilvēku neklausās un neiet vina vaimanu uzklausiisanaa, sis cilveks pats ar laiku pazuud no muusu dzives.

Ja ir runa par ģimenes locekļiem, tuviem radiem, tad šis variants īsti nebūs.

Arī pašlaik ir tāds ilgstošs nomācošs garstāvoklis. Iemesls, laikam, jau atkal vientulība(un šeit neiet runa tikai par vīriešiem). Esmu jau iemācījusies īpaši nepārdzīvot un sākt kaut kā aizpildīt savu laiku, bet pēdējā laikā, ja es tieku kaut kam pāri, tad atkal parādās kāds, kurš sabojā to labo noskaņojumu. It kā cenšos vairāk kaut kur iesaistīties, kaut ko darīt, bet pirmā problēma jau ir tā, ka esmu nekomunikabla, ļoti. Cenšos kaut ko darīt, bet svešinieku klātbūtnē ir ļoti grūti. Nepatīk arī tas, ka nav tādas īpašas pretīmnākšanas no cilvēkiem, jo visiem jau ir savas dzīves un savas lietas, ar ko noņemties. Protams, nevaru jau nevienu tur vainot, jācenšas pašai, un es cenšos, bet, kā jau teicu, periodiski vienmēr parādās kaut kas, kas sabojā to ''labo'' noti.