Nepārstāšu laikam brīnīties par savu mīļo Donžuānu. Kādu laiku piedāvāja man visādus nerātnus piedāvājumus, bet beigās izrādījās, ka tas ir tikai bla bla bla runāšanas līmenī, lai pakavētu viņam laiku. Nesaprotu cik reižu viņam jāsaka, ka nevēlos būt prasta laika kavētāja. Šorīt atkal saņēmu sms no viņa. Caur zaķīt, kaķīt, bucīt pateicu, lai liek man mieru. Viņam vēl pietika kauna pajautāt kas tad es vēlos būt - varētu padomāt, ka viņu tas interesē. :D
Katrā ziņā viss ko darīju - pasmaidīju, apbēru ar mīļvārdiņiem un novēlēju viņam jauku dienu. :)