Es pamanu ataugušas matu saknes, vienīgais, ko tiešām varu pamanīt, taču tas neiespaido komunikāciju ar cilvēku. Es tiešām neatceros pēdējos redzētos nagus vai matus. Pret sevi gan esmu jutusi visai atšķirīgu attieksmi, ja vīriešiem ir vienalga, kādi ir mati+nagi, tad sievietes gan mēdz uzkrītoši blenzt un tad tā augstāk pacelt zodu, lai skatītos no augšas, taču pie tā pierod. Es izeju no mājām, tīriem matiem un ļoti īsiem nagiem, tīrās drēbēs, dodos uz laboratoriju. Ja strādāju ar Fe vai Al pulveriem, pirksti ir melni, nagi ir melni, bet laboratorijā ir tikai aukstais ūdens, tā nu berzt var daudz un dikti, bet pulveris dažu mikronu smalkumā tik un tā ir redzams gan pie nagiem, gan aiz kāda no tiem. Mati ir netīri, jo apkārt ir daudz putekļu. Pat pārnesot vienu cementa spainīti no vietas A uz B, mati būs neciešami.
Kad vakarā esmu sabiedriskajā, knapi stāvu kājās, man ir netīri nagi un mati, ko apkārtējie pamana, bonusā es smirdu pēc laboratorijas.