Pēc tam, kad mocījos sāpēs jau diennakti, ar visu stimulēšanu man dzemdes kakls nebija atvēries, kā bija tie 4cm, tā arī palika. Vairs nespēju izturēt, paņēmu EA. Pirmkārt jau tas, ka biju totāli pārgurusi, pakustēties nespēju, sāpēja nenormāli, bet man vēl lika izliekt muguru, saliekties kā pīrādziņam, lai iedurtu mugurkaulā to katetru. Lai vai kā centos, nevarēju ar savu vēderu to izdarīt. Beigās jau kaut kā izdevās to katetru dabūt iekšā. Ielaida man pirmo devu - varēju atpūsties 2h, pusnomodā gulšņāju uz galda, bet dzemdes kakls nevērās. Atsākās sāpes, ielaida man otro devu. No anestēzijas ne tikai lejas gals bija tāds truls, daļēji nejūtīgs, bet arī galva tāda dīvaina, vislaik smējos un runāju kaut kādas muļķības. Atkal mazliet atpūtos, tad nu sākās tā "kakājošā" sajūta un bija jāsāk spiest. Kad viss bija galā, ielaida man vēl trešo devu, laikam, lai varētu aizmigt un atpūsties. Šobrīd jau pagājuši 4 mēneši pēc tā visa, bet vakaros sāp mugura tajā vietā, kur dūra. Bet nenožēloju, savādāk nezinu, kā tas viss būtu beidzies, jo mans sāpju mērs nav bezgalīgs, un brīdī, kad lūdzu EA, jau raudāju un kaucu sāpēs.