Bērnības mīļākā .. ;)

H.K.Andersena pasakas.

Naksitrallīši ir super!:)

šī te, viennozīmīgi.


Bija viens brīdis, kad pārlasīju to grāmatu katru nedēļu.

Veel tgd skapii Naksitrallīši stāv. Vēl Makss un Morics. Pifa piedzīvojumi.

Man vismiilaakaa graamatina bija Kestnera "Divas Lotinas".Loti patika Andersena pasakas,braali Grimmi.

Vēl man patika -Pasakas par Rēpoci un Žibžabi!

Vispār es uzaugu ar pasakām-
piem. šo grāmatu tētis lasīja pirms gulētiešanas, atceros, ka viņš arī vienatnē pa kluso mēdza lasīt:)


Vēl, protams, ko joprojām atkal un atkal pārlasu- Sprīdīša bibiotēkas grāmatas, piem. Muminieleju, skandināvu darbus- Muminieleju, Mio mans Mio uc.

Nezinu, kura man bija mīļākā, bet atceros, ka cītīgi lasīju šo:

Man ļoti patika Z.Ērgles ''Mūsu sētas bērni'' :)
Tad šīs man ļoti mīļas:


Protams... Lindgrēnes darbi:

Un.. izdzīvoju visas ''Emīlijas''

šī arī ir jauka no Montgomerijas daiļrades:

Pepija Garzeķe :D

Čeburaška.

Annas Sakses Pasakas par ziediem

Visas H.K. Andersena pasakas, vel joprojam patik:D. Noteikti favorits bija A. Brigadere " Spriditis", "Anneles stasti" un loti patika lasit teikas un visiem vinas atstastit:)

Ap desmit gadu vecumu (līdz padsmit) dievināju comerum minētās autores 'Annu no Zaļajiem jumtiem', Emīlija šķita nopietnāka, dziļāka, tā vidusskolas laikā vairāk.

Karinjo-es skatos uz tavu profila bildi un domaaju-taa noteikti tava princesiite!?
Atceros ,kaa lasiiju prieksaa saviem mazajiem "Seerkocinu paardeveeju" un mazais vienmeer teica-tuuliit mammina saaks raudaat!Vini atkal un atkal luudza lasiit man so pasaku,zinaaja ,ka raudaasu.Patika laikam redzeet manas emocijas...!

Bet visskaistākais uz pasaules ir Skalbes pasakas. Bērnībā varbūt pat nesapratu, bet vēlāk- cik ļoti dziļas un vienlaikus vienkāršas un mīļas tās ir.

Ļoti brīnišķīga grāmata, par kuru vien iedomājoties, asaras saskrien- par meitenīti Lauru, kas kara laikā starp bēgļiem pazuda vecākiem, kopā ar savu uzticamo sunīti, viņu pieņēma pāris, kuriem nevarēja būt bērnu, bet beigās īstie vecāki sameklēja, neatceros autori, ne nosaukumu, varbūt kāda zinās?

Man arī bija naksitrallīši!! Biju vispār par tādiem aizmirsusi! Diez kur tagad tās grāmatas ir... Žēl, ka man no manām bērnības grāmatām nekas nav palicis, visu pievāca māsa.
Es lasīju Annu no Zaļajiem jumtiem kā apburta, arī Emīliju un arī Latviešu tautas pasakas, un vēl daudz ko citu. Atceros tikai tad, kad te ieraugu :)

Man ļoti patika Pifa piedzīvojumi un Pelnrušķīte

aaa un vēl Pasaka par Diegabiksi. Par kkādu bruņurupuci

Divas Lotiņas
Mazā raganiņa
Pepija Garzeķe
Ronja - laupītāja meita
Aizmeža bārenīši
Būdiņa lielajā mežā, Namiņš prērijā
grāmatu sērijas par Annu un Emīliju patīk pārlasīt vēl joprojām. Arī Zilo pili.

He, nu pat nonācu pie secinājum ,ka man bērnībā netika lasītas ne pasakas ,ne dziedāts vai vispār ar mani kāds būtu noņēmies bērnībā:D Bet nu ,jā , man patika skatīties dažadas vēstures grāmatas ,mūzikas teorijas grāmtas , zinātniska ,jo mana māte ir diriģente, zinātniska rakstura raksti,no daiļliteratūras Bāskervilu suns, Dullais Dauka,:D ,kādi gadi 2-4, un vēlāk tas lasī no 5-... ,vēl tgd lasu , vispār ,jo vairāk atskatos ,jo viarāk secinu ,ka pamatā visiem ir taisnība ,jo saka ,ka es jau esot piedzimusi veca:D nav man bijis tas bērnības posms:D

Bērnības mīļākā grāmata, kas nāca mantojumā no tēta (viņa bērnibas). Vairākas reizes parlasīju!


Un vēl, tas gan ne pa grāmatu tēmu, bet nenormāli patika Donalda Daka žurnāli. Mamma man viņus regulāri pirka un vienu žurnālu pārlasīju neskaitāmas reizes. Nekad neapnika tie stāstiņi.