Manieres.

Man nepatīk, ja liek ēdienu uz galda, bet to var pāraudzināt, sakot, ka asociējas ar dzērajiem.

varbūt gluži ne par tēmu, bet man cilvēki liekas tik mīļi, kad viņi ēd. Kā neaizsargāti mazi putniņi.
Pat tie cilvēki, pret kuriem jūtu nepatiku. Jums tā nav?

satikos paaris reizes ar puisi, likaas baigi jaukais liidz briidim, kad peec eeshanas vinjsh saaka atraugaaties (puke) nosita visu gribeeshanu :/

Fuuuj.. Uzreioz atcerējos. Viens paziņa - diezgan turīgs, da labi bagāts, izskatīgs - nu foršs... Bijām kompanijā atpūsties - viņs tik pretīgi ēda - čapstinaja, ar rokām ēda, tā ka uz lūpām ēdiens palika - mērce vai biezzupa. :( Fujjjj.... Tas bija pretīgi.


Ir man svarīgi lai puisim ir manieres. :)

Vienmeer atceros savus francuuzus ciemos-iipasi puisis ,eeda tik smuki,tik leeni...Amerikaani eed daudz ,daudz aatraak un arii nepieveers taadu uzmaniibu maniereem.Manz viirs gan smejaas,ka prot eest arii kaa Eiropas cilveeki...:DAmerikaani loti biezi visu sagriez , tad panem daksinu labaa rokaa un eed.Tas tomeer nav tas trakaakais ,kas redzeets:D

Man varbūt nav tik svarīgi, lai viņš pareizi pielieto visas dakšiņas, karotes u.t.t, bet ja sāk atraugāties, čāpstināt, konkrēti rīt, nošmulēties (kā minēja Ella "ar rokām ēda, tā ka uz lūpām ēdiens palika - mērce vai biezzupa") u.t.t., tad nu tiešām pazustu interese un būtu kauns ar tādu vsp kopā ēst :D

Man kaitina, ka cilvēki paceļ uzacis, liekot mutē kaut ko. :D

Tām noteikti pievēršu uzmanību. Ja vīrietis nemācētu rīkoties ar nazi un dakšiņu, čāpstinātu, runātu ar pilnu muti, atraugātos vai liktu elkoņus uz galda, es visticamāk ar viņu vairs netiktos.

Laikam nekas nevar buut trakaaks par strebsanu.Kiiniesiem taa esot viena no pieklaibas manierem,ka pasi saka...:DKatraa kultuuraa jau savas manieres-filipiiniesi riisus nem pirkstos un eed-vispaar loti daudz eed ar pirkstiem.
Man loti nepatiik ,ka viinu lej pilnu glaazi...To es ieveeroju uzreiz!Taadi it kaa siikumi ,un tomeer...!

Vai tad tas skaitās kaut kas baigi traks,ja kaut ko griežot šķīvī nazis ir labajā rokā, dakša kreisajā. Un kad ēd,tad apmaina,lai dakša būtu labajā rokā? (t)

Nē, nav tā bijis :D

Centos neizskatīties pēc muļķes un knibināju vistu ar nazi. Kā izrādās, vistu pieklājīgi ir ēst ar rokām. Šā vai tā izskatījos pēc muļķes ar ļoti gudru ģīmi. :D
Ar puisi biju restorānā, nemaz nebija jāķeras pie dakšām, kad jau sapratu,ka esmu ieberzusies. Par to liecināja kliedziens no puiša: "eu, Tu, oficiantīt, pānāc šurp" un mana vēlme lekt laukā pa logu,ka tik ātrāk prom.

Mari-es soreiz nedomaaju ka traks,bet atceros,ka blakus francu puisim ,mees izskatiijaamies mazliet bez maniereem!Amerikaani loti daudz visu nem pirkstos arii,kur piemeeram vaaciesi,ja atmina nevil ,lieto biezi nazi.Atceros,ka mana tante sagrieza vienmeer sviestmaizi.
Es atcereejos to GIV,kur sieviete runaaja ar pilnu muti-es taa arii dariju agraak-esmu pilniigi atradinaajusies no taa,kaa ari nekad nepaartraucu runaataaju...Ir lietas,kuras esmu izskaudusi savaa uzvediibaa arii.

Laurasita-man laikam nemaz tad nebuutu jaagaida liidz tai eesanai-viirietis buutu norakstiits uz visiem 100%!Man loti ,loti nepatiik ,ka cilveeki slikti izturaas pret apkalpojoso personaalu...pat tad,ja taa viesmiile arii kaut kur kluudaas,es nekad neizturos slikti.

Emmanuelle, aši izdzēru tēju un biju lapās. Ne tikai pret apkalpojošo personālu jāizturas kā cilvēkam pret cilvēku, bet jebkurā dzīves situācijā.

visu sagriez , tad panem daksinu labaa rokaa un eed.

Emmanuelle, es arī tā mēdzu darīt :) ok, ne restorānā, bet starp draugiem, tuvāk pazīstamiem clvēkiem! nebiju aizdomājusies, ka tas varbūt izskatās jocīgi :)

vispār mani vairs nekas nespēj pārsteigt. ja ceļojot ir izdevība, pavērojiet kā ēd indieši (visu ar rokām bāž mutē!!!) vai ķīnieši (šļurpstina, sūc, strebj, spļaudās), un tad vēl pēc maltītes gardi atraugājas, kas nozīmē - bija labs :)
protams, viņi tā darīs vai nu mājās, vai savos nacionālajos restorānos, starp savējiem ļaudīm.. varbūt ne eiropiešu sabiedrībā..

Es ēdu kā sušķis pārsvarā,pat tad,kad es cenšos ēst normāli,man nesanāk. :D Vistrakāk iet ar smalkmaizītēm no kārtainās mīklas,visa mīkla ir uz sejas un/vai matos,nezinu kā tā tur tiek. :D

Centos neizskatīties pēc muļķes un knibināju vistu ar nazi. Kā izrādās, vistu pieklājīgi ir ēst ar rokām. Šā vai tā izskatījos pēc muļķes ar ļoti gudru ģīmi.

Biju ļoti izbrīnīta,kad man to pamācīja pirs daudziem gadiem,kāda meitene,kurai ļoti glaunā restorānā aizrādīja par to.

Es gan kaut cik atpazīstu galda piederumus un to izkārtojumu,jo ir bijusi saskare ar to,protams,šobrīd vajadzētu piedomāt pie tā,kura dakša ir zivij,steikam utt,tomēr atcerētos,taču ikdienā man tas ir vienaldzīgi. Vienīgais desertus cenšos ieturēt ar deserta karotēm,ja ēdu ārpus mājas. Mājās gan man patīk torti vai saldējumu ēst ar lielo karoti. :D

tomēr visvairāk, esot Amerikā, kaitina tā vispārējā necieņa pret ēdienu, kas te valda. porcijas te pārsvarā visur ir ļoti lielas, pat priekš viņu standartiem. tik daudz ēdiena aiziet miskastē!! cilvēki apmuļļā un atstāj pusēstu, vai sapērk mājās pilnu ledusskapi un tad met ārā, un atkal pērk jaunu...
maizi met ārā, ja svaigu uzreiz neapēd... es to nevaru pieņemt, man zosāda metas, kad redzu labu maizi lidojam uz miskastes pusi. paši neko, brīnās, ka nopirks taču svaigu rit??

es jau neasaku, ka Āfrikā cilvēki badā mirst :) bet esmu pati dzīvojusi tā, ka sakaltis maizes gabaliņš mājās palicis, bet mammai līdz algai vēl tālu.. ai, šis vairs nav par tēmu :)

Restorānā tak vēl atnes citronūdeni olai nomazgātu rokas pēc piemeram vistas.

Citos restorānos atnes mitro dvielīti. Pirmo reizi man saskare ar tiem bija lidmašīnā,kad atnesa,tad sākumā nezināju kas jādara,sāku skatīties apkārt,ko citi dara. :D