Vīrieši vispār nav tā vērti, lai viņu dēl kaut ko darītu. Vispār es pēc dabas neesmu pesimiste, es vienmēr esmu ticējusi labajam, vienmēr esmu izcēlusi to labo cilvēkos. Bet laikam ar vecumu tās ilūzijas tomēr brūk. Vīrieša dēļ esmu darījusi visu, esmu rūpējusies, apčubinājusi, mīlējusi, esmu pat atteikusies no ārzemju izglītības, esmu uzturējusi vīrieti, kad viņam nebija darba, esmu piedevusi visus viņa izgājienus, esmu bijusi saprotoša, mīļa, jauka un laba. Mācība no tā visa? Tas viss ir kaķim zem astes! Tas nelīdz ne nieka! Viņš nepateiks pat paldies tev, viņš neapprecēs tevi un neradīs ar tevi ģimeni un bērnus, neko viņš nedos. Tāpēc iesaku no sirds izmantot vīriešus tieši tāpat kā viņi mūs. Un beigt būt labajām cietējām. Varbūt es izklausos kā dzīvē dziļi vīlusies sieviete, bet tā nu es jūtos. Tā dzīve gribēja ar mani izdarīt? Ok. Būšu tāda.