Tā patiešām ir

Es asi vēršos pret cilvēkiem, kuri nav savā vietā

Tāpēc dažiem cilvēkiem nekad nevajadzetu dzmedēt bērnus. Ne visi var būt labi vecāki.

Gemini - bet tieši to es piemetināju, ka nav utopiski vēlēties saņemt kvalitatīvu izglītību, IR utopiski to vēlēties pie patreizējiem apstākļiem izglītības nozarē, kurā valda pilnīgs haoss. Bet problēma pastāv un pastāv jau sen. Šobrīd tā ir samilzusi un turpina uzbriest. Nebūt nesaku, ka visiem ir jābūt pašaizliedžīgajiem skolotājiem un jāstrādā par velti. Tomēr, pastāvu par to, ka cilvēkam, kurš vēlas pedagoģisko izglību ir jārēķinās ar blakus lietām: faktu, ka klasē būs maznodrošināti bērni, bērni, kuru vecāki ir alkoholiķi utml., jārēķinās ar laiku, kuru nākas tiešām daudz ieguldīt, ar skolēnu daudzumu, kā arī apjomu. Skolotājs nav cilvēks, kurš tikai nolasa vielu no atvērtas grāmatas - viņam ir jābūt arī labām psiholoģa dotībām, tāpat viņam ir jāspēj paskaidrot saprotamā veidā - nevis tikai tik, cik grāmatā un tiem, kuri bez ierunām saprot. Šādu skolotāju, kuri tiešām būtu piemēroti savai profesijai ir ļoti niecīgs procents uz visu skolu skaitu. Un tas nav pareizi. Protams, šeit jau pieminētais zirgu var pievest pie ūdens arī ir dabā sastopams, tomēr - nereti tas rodas sliktas pieredzes dēļ jau sākumskolas pirmajās klasēs. Bērnam izstrādājas kauns par neiznāšanu vai došanos pie tāfeles, jo skolotājs nevis paskaidro, bet noniecina - vēlākos gados šo kaunu nomaina aizsargrefleks - agresija. Un tas notiek dabiski, nevis apzināti. Tāpat ir absurdas situācijas - klasē mēdz sist vai apcelt kāds kādu - klases audzinātājam būtu šī situācija jārisina, bet viņi noplāta rokas un neko pat necentušies darīt paziņo - neko nevar darīt, tā tas ir. IR pedagogi, kuri strādā savu darbu labi - neviens neprasa ideālu, bet vismaz nelielu atdevi būtu jaredz. TO novērot var reti.

Ella - es spriežu pēc redzētā apkārt, pēc savu radu pieredzes, spriežu pēc draugu pieredzes - tāpat arī pēc atsevišķu pedagogu stāstītā. Es nebiju skolā problēmbērns - jo man ir viegla galva. Man nevajadzēja skaidrot, es iemācījos to, kas bija raksīts un ja bija luste vēl papildus. Nevienam nekur nav jāklanās. Es runāju par problēmu. Attālini emocijas no lietas - un tad es spēšu uztvert tevi normāli. Jo es neizturos naidīgi - es vienkārši uzsveru, ka ja cilvēks nav piemērots savai profesijai, viņam nebūtu jāturpina strādāt, bet jāmaina darbs. Īpaši tik atbildīgā apamtā kā skolotājiem - jo viņi māca bērnus, no kuriem lielā mērā ir atkaŗīga valsts ekonomiskā, politiskā un visa pārējā situācija...

Tāpat ir absurdas situācijas - klasē mēdz sist vai apcelt kāds kādu - klases audzinātājam būtu šī situācija jārisina, bet viņi noplāta rokas un neko pat necentušies darīt paziņo - neko nevar darīt, tā tas ir.

Nu vnk dusma - nerunā to ko nezini! Tev vsp bērni ir? Ko tu vsp spriedelē?


Es arī brinījos kā gan skolotāji neko tādu nerisina - mana mamma stātsīja kā to var risināt - var pasaukt agresīvā bērna vecākus un piedāvāt apmeklēt psihologu - tai pat laikā skolotājam nav tiesību lietot vārdus - nenormals, agresīvs, apdraudoss - tas var aizvainot vecākus un viņi var sūdzeties IM, ka skolotājs vārdiski aizskar bērnu! Vecks atsakās iet pie psihologa - bērns turpina sist, kauties, apsaukāties. Cietušo bērnu vecāki sūdzās skolotājai - viņa atkal sauc agresīvā bērna vecakus - atkal piedavā psihologu. Atsakās. Informē sociālo pedagogu, kurs izsauc vecākus uz skolu - piedavā psihologu - atsakās! Tā tas notiek skolās. !?!?!?! A ko tavuprat būtu skolotājam jādara? Jāķer ai rokas? Jāsit pretī??? Maksimālais ko var savu pilnvaru robežas izdarīt - piedavāt psihologa konsultācijas. Viss... Tāpēc mani tracina tavi spriedelējumi, kuri nav objektīvi!Tu pat nezini kas vsp notiek skolās, kāda birokratija uzkrauta skolotājam!!! Un atnāk šādas jaunās māmiņas vēlāk uz skolu un kačā prāvas, ka šitas nepatīk, tas nepatīk...


Kāpēc visi domā, ka var mācīt skolotajus, ka var norādīt kas ir un nav pareizi. Ka jaunās mamiņas un sievietes, kuram vsp vēl nav bērnu visu zin labāk???? Jūs tacu neeja pamācīt Latvijas Bankas prezidentu, Kardioķirurgu, farmaceitu kā pareizi strādāt?

Visos laikos ir bijuši gan labi skolotāji, gan labi bērni, tajā pašā laikā arī slinki (nevis stulbi) bērni un skolotāji, kuriem bērni riebjas ( zinu konkrētus trīs). Tādi skolotāji arī nekad nespēs iemācīt bērniem kaut ko labu un derīgu. Un arī mana vidusskolas klase bija tāda nu ļoti īpaša, nevienu skolotāju īpaši neklausīja, daudziem vecāki bija, kā tagad teiktu biezie. Nu vispār smaga klase.Tad, kad vairs neviens skolotājs netika ar mums galā, tad mums pielika tādu SKOLOTĀJU, ka par kaut kādu neklausīšanu, vai pretīm runāšanu, vairs vispār nebija runas. Tāpat, kā par sliktām atzīmēm. Protams teicamnieki visi uzreiz nekļuva. Bet klase pilnībā izmainījās, kļuva draudzīgāka, pat skolotāji un vecāki brīnījās, kas ir noticis. Bet nekas nebija noticis. Tas vienkārši bija skolotājs ar lielo burtu. Ne viņš mūs sodīja, ne lamāja, ne sūdzējās vecākiem. Viņš vienkārši mācēja ar skolēniem atrast pareizu valodu. Visi , es uzsveru visi, pat tie sliktākie viņu cienīja un es nebaidos no šī vārda, mīlēja. Pie viņa varēja atrast atbildi jebkuram jautājumam. Bet protams, ne jau visiem skolotājiem, tas ir aicinājums.

Un par tiem "stulbajiem" bērniem - ar tādiem vārdiem nevajag mētāties, vēl jau droši vien pašai var tāds piedzimt, jeb kā te teica "tiks uztaisīts"

piekrītu gemini- tie, kam nav lemts būt par skolotājiem, atsijājas studiju vai pirmajos darba gados. Vismaz LU PPMF studijās ir pietiekoši daudz prakšu, kuru laikā daudzi saprot- būs vai nebūs aršana klases vai grupiņas priekšā.

Un arī mana vidusskolas klase bija tāda nu ļoti īpaša, nevienu skolotāju īpaši neklausīja, daudziem vecāki bija, kā tagad teiktu biezie. Nu vispār smaga klase.

Vidusskolā jau ir pietiekoši pieauguši jaunieši, lai paši saprastu, ka vajag mācīties un kā vajag uzvesties. Izlaidība - noteikti pietiekoši pieauguši, lai ar seksu nodarbotos, dzertu, tusētos, bet ka skolas solā jāpasēž un nedaudz pelēkā viela jāpakustina - tā uzreiz vajag īpašu skolotaju.

Ella - vēlreiz palūgšu nomierināties un pareizi veikt ieelpas un izelpas. Ja bērns apdraud citu skolēnu fizisko un emocionālo stāvokli, bet vecāki atsakāš to risināt, skolotāja varā ir pašam piesaistīt attiecīgas iestādes - sākot ar organizāciju Papardes Zieds un visbeidzot ziņot Bāreņtiesai. Jo, ja no bērna birst tāda apmēra agresija tātad ļoti iespējams ģimenē ir lielas problēmas - nereti bērni uz skolu atnes to ko redz mājās un izgāž pret vienaudžiem. Skolotaja varā ir šīs lietas risināt cilvēcīgā veidā un likuma kārtībā. Bat viena no problēmām ir tā, ka liela daļa skolotāju ir pietiekoši slinki, lai par to nospļautos un nedarītu.

Un jā - man ir bērni. Vesels viens, nesen piedzimis. Bet tam es neredzu nekādu saistību ar tēmu, jo skola viņam ir ļoti tālā nākotnē.

Ja neiroķirurgs kļūdīsies no viņa pieprasīs attiecīgu atbildīgu, attiecīgas komisijas priekšā, par attiecīgo gadījumu - iespējams vienu no simta - un attiecīgi pieņēms sankcijas.
Daudzi skolotāji strādāt nemāk - ne ar sevi tiek galā, ne pasi savā starpā, kur nu vel ar bērniem - bet no viņiem nezin kādēļ neviens atbildību neprasa par nolaidību darbā.

Nu sorry, tas bija pirms pietiekoši ilga laika, lai teiktu, tad nebija ne seksa (tajā valstī seksa nebija), ne alkohola, ne arī kādi tusiņi kaut kur varēja tā notikties, tūlīt būtu baigas problēmas. Tad par amorālu dzīves veidu draudēja baigās nepatikšanas.

Manas mammas gadījumā viņa gribēja vēsrties, bet aiziejot pie mācību pārzines tika doti norādījumi, ka neko tādu darīt nedrīkst - jo ja bērnu izņems no skolas kadu iemeslu dēļ, tad samazināsies skolēnu skaits - nauda seko skolēnam, naudas skolai būs mazāk - lūk tā ir birokrātija - neko darīt - jāpiecieš. Citādi būs pirmā rindā uz atlaišanu. :) Tā kā nav tik balts un melns viss. Pa vidam ir diezgan daudz apstākļu ko parasts cilvēks no malas nemaz neiedomājas.

Mamma piedavāja cietušo bērnu vecākiem rakstīt iesniegumus lai kaut ko mainītu, bet visi saminstinājās, negribēja, sakautrējās - lūk arī piemērs vecāku pasivitātei. Tāpēc bērniem ir vecāki - lai kaut kā vismaz piedalītos audzināšanā. ;)

Arī piemērs - divi 3 !!! klases skolēni nozaga kaut ko veikalā - pēc skolas laika ap 19:00 zvana manai mammai, ka lūk jūsu skolēni ir zaguši veikalā - kāda sakarā??? jo redz vecākus nevar sazvanīt. Kad sazvana - a mēs domājām, ka viņi tur pie puikas viena ciemos. Nu tas reāli notiek.

http://visidati.lv/aptauja/851898581/ lūdzu aizpildam.. paldies!

Atceros vēl šo, to runājot par seksu. Skolā viena meitene netīšam palika stāvoklī 11 klasē, tad viņu skolas direktore visas skolas sapulce izsauca priekšā un kaunināja, pēc tam izslēdza no skolas, lai slikti neietekmētu citus. Starp citu skolā bija obligātās ginekoloģiskās pārbaudes, tā teikt lai pārbaudītu, vai vēl ir nevainīgas, un rezultāti ziņoti skolai.
Un visos laikos ir bijuši izcili skolotāji, kam jau ienākot klasē, visa skolēnu uzvedība tiek pievērsta tikai skolotājam.

Bērnu ar spēcīgām psiholoģiskām problēmām paturēt skolā dēļ nauda seko skolotājam tikai pierāda, ka skolai ir nospļauties par skolēniem - vajag naudu.
Bet piesaistot Papardes Ziedu nevienu no skolas neizņems - ar bērniem vienkārši strādās speciālists, piemēram klases stundās. Atsevišķos gaījumos informēs vecākus par vienu vai otru nepieciešamību bērna veselības labā - no skolas izņem ārkārtējos gadījumos. Ja ciešām ir slepkavnieciskas, pašnāvnieciskas tieksmes un bērnam ir nepieciešama speciālistu palīzība pavisam citā līmenī. Savādi, ka man par šīm lietā ir jāstāsta pedagoģes meitai...

stelagmr, uzreiz var redzet, ka tevi kads skolotajs ir aizvainojis. tapec tads naids uz sis profesijas parstavjiem.
man ari savulaik ir bijusi slita pieredze ar klases audzinataju, kura bija loti nekompetenta ka cilveks, bet zinosa ka sava prieksmeta pasniedzeja. tadas *** ir vienkarsi jaaizmirst!

nereti bērni uz skolu atnes to ko redz mājās un izgāž pret vienaudžiem. Skolotaja varā ir šīs lietas risināt cilvēcīgā veidā un likuma kārtībā.

Skolotājs nav ne psihologs ne sociālais drabinieks, lai risinātu ģimenes problēmas. skolotājs var informēt vecākus, ka bērnam kaut kas nav kārtībā, var informēt sociālo pedagogu, kurš tālāk darbojas ar visādam bāriņtiesām un tml organizācijām. Bet skolotājam NAV jārisina bērnu ģimenes problēmas. Pie tam vēl ņemot vērā, kā 90% gadījumu vecāki ir pārliecināti, ka viņiem viss ir Ok. ;) Skolotājs strāda skolā savu darba laiku un pasniedz zināšanas, izstāsta mācību vielu - audzināšanas stundās var stāstīt par kultūru, etiķeti, CSN, drošību ugunī, mežā - tādas lietas, bet nevis risināt sociālas vai psiholoģiskas problēmas. Tam nolūkam ir citi apmāciti, diplomēti speciālisti.


Hallo... sen jau ir beidzies laiks, kad skolotājs bija otrā mamma - kā PSRS laikos.


Ne pa temu, bet tomēr. Mums matemātikā tā gatavoja eksāmenam skolotāja vsk. Riktīgi centāmies, trenējamies, bet eksāmens atnāca - pipec grūts. Nemaz nelīdzinājās tam ko mēs gatavojām konsultācijās - kaut gan viņa tiešām centās. :) Tā kā ne viss ir tā ka izskatās.

ginta, kuros laikos ta ir bijis???

ir jārēķinās ar blakus lietām: faktu, ka klasē būs maznodrošināti bērni, bērni, kuru vecāki ir alkoholiķi utml.,

par visām socialajām lietām, tam ir domāts sociālais pedagogs, lai strādatu ar to, audzinātājs ir audzināšanai, priekšmetu skolotāji priekšmetu pasniegšanai.
Vienu brīdi Rīgā bija likums, kas paredz to, ka sociālajam pedagogam jābūt katrā skolā. Tad nebija naudas, ko izmaksāt algās šim pedagogam un likumu atcēla.
Ideja bija ļoti laba, apsveicama!
Taču neaizgāja. Jo direktors šobrīd ir viņa darba devējs (ja vispār skolā ir sociālais pedagogs) un nereti nokrauj ar nesekmīgo, bastotāju un citu lietu risināšanu, kas ir audzinātaja darba lauks patiesībā un sociālās lietas risināt, šim pedagogam vienkārši var neatlikt laika.
Redz, kaut kādi uzlabojumi ik pa laikam parādās, kas atvieglotu un sakārtotu sistēmu, bet mēdz vienkārši nojukt tiklīdz, piemēram, uzrodas cita valdība/ministrs, kura saka -nē, šitas tomēr nav vajadzīgs. Tapat kā ar Ķīļa reformām, ideja nebija slikta, jo reformas ir vajadzīgas (neizteikšos par veidiem utt šobrīd, kā tas notika), bet šobdrīdējais ministrs šo visu ir apstādinājis un es nedomāju, ka kustinās.

Vairākus gadus valkājam vienas un tās pašas drēbes

Tas tagad ir nabadzīgas rādītājs? Lol, man daudzas drēbes ir no 9. klases vēl saglabājušās (vidusskolu jau esmu pabeigusi labu laiku). Nabadzīga neesmu, vienkārši ir un viss. Man kaut kā neliekas, ka šis virsraksts ir piemērots raksta tālākajiem teikumiem, piem, "Niecīgā atalgojuma dēļ daļa skolotāju ir spiestas dzīvot diezgan neapskaužamos apstākļos ". Bet tā jau žurnālistu vaina laikam.

Ja ciešām ir slepkavnieciskas, pašnāvnieciskas tieksmes un bērnam ir nepieciešama speciālistu palīzība pavisam citā līmenī.

Mums te tādu pārspīlētu gadījumu nav. Vnk puikam ģimenē ir problēmas - viņu tētis sit. Un puika sit klasesbiedrus. Bet ne tik nopietni, ka kādu nosistu. Protams tam ir cits gadījums. ;) Lielāko daļu šādu ģimeņu bariņtiesa jau uzrauga. ;)


Nu bet ne jau ierindas skolotājs nolemj šo birokratijas sistēmu. Tagad dēļ "nauda seko skolēnam" katra skola raujas par jebkuru skolēnu, lai tik iegrābtu naudu. Un nauda aiziet ne jau algās šoreiz bet labiekārtošanai - remontam, sporta laukumama, baseinam, rotaļu laukumam. Tapēc jau ir tā, ka lielās skolas ir glaunakas - ar to paņem vairāk bērnu. Un mazās skolas iznīkst.

Atkl ja nebūs tam visam naudas - vecāki nīdēs, sūdzēsies, ka lūk blakus skolā ir foršaks remonts un plašakas garderobes - izņems bērnu uz citu skolu. Slodzes būs mazāaks, līdzekļu mazāk.


Skolām arī ir kaut kāds menedžments jātaisa - jo izmanīgāks direktors jo vairāk dotāciju papildus var piesaistīt. ;)

Izlasīju visu rakstu un nevaru saprast, vai tiešām skolotājām ir tik dumjas domas vai žurnālisti vienkārši atraka pērles. Par tām drēbēm, skatīšanos no augsās utt. - bullšits pilnīgākais. Es piekrītu, ka skolotajiem vajadzētu lielākas algas, jo darbs grūts un bezgala atbildīgs, taču pasniegta šī ziņa tizli. Turklāt es pazīstu skolotājus, kuru darbs neaprobežojas tikai ar vienu savu skolu, bet vēl lekcijām augstskolās, visādiem semināriem utt. un viņi nesūdzās par nabadzīgumu. Tāpēc man kaut kā liekas, ka sūdzās tie, kuriem skolotāja/pasniedzēja darbs nav sirdsdarbs. Jo tie, kuriem tas ir aicinājums, atrod papildiespējas un piepelnās, un dzīvo normāli/labi.