Kurpes UZ dzelzceļa...

Es gan cenšos (ar mainīgiem panākumiem) nelielīties...

Tās nav manas personīgās bildes, tādēļ par lielīšanos esi nošāvis greizi.

Bet manējās ir manējās, es kā iesācējs fotogrāfs- cenšos aizvien uzklausīt viedīgus padomus/ reizēm arī noder :)

ko?

Bet manējās ir manējās, es kā iesācējs fotogrāfs- cenšos aizvien uzklausīt viedīgus padomus/ reizēm arī noder

Es Tev devu padomu (kas patiesībā ir pašas teorijas pamati,bet Tu tos kaut kā esi palaidis garām), bet pretī saņēmu kaut ko par lielīšanos. Ja šādi domā turpināt attīstīties fotomākslas tehnikā, tad nu tālu netiksi, ja staigā ar paceltu snīpi un uzspļauj padomiem. Var redzēt, ka taisi bildes pļepa ļepa, rezultāts tāds arī ir. Un no bildēm nevar saprast ne Tavu vēstījumu, ne sajūtas (vienalga, vai tās ir ilgas, skumjas, bezcerīgums, vai satikšanās prieks utt).

Rēcīga tēma :D Un vel rēcīgāk, tas, ka pat šāda maza, nekaitīga, neitrāla muļķībiņa aizskāra, un lika cepties vesalai kaudzei dāmu :D

Tikpat labi es varētu bīdīt domu- ka reizēm arī skatītājām ir jāsagatavojas saņemt kādu fotovēstījumu!?

Tikpat labi es varētu bīdīt domu- ka reizēm arī skatītājām ir jāsagatavojas saņemt kādu fotovēstījumu!?

Un ko es Tev mēģinu teikt? Tu pateicu tieši to pašu, bet ar citiem vārdiem.
Mēs skatītāji arī sagatavojamies saņemt fotovēstījumu no bildes, ko mums rāda. Ok, tā var būt dažāda un katram atšķirīga. Bet bildei ir jāpievērš uzmanība, nevis vēlme novērsties, jo tas ir "fui" vai "wtf". Kaut arī tā vietā vajadzētu vismaz būt "hmm...." Tev ir vēl kur augt, bet ir nepieciešams attīstīt savas iemaņas un apgūt vismaz pamatus - kas nav tikai kurpju novietošana un fotoaparāta podziņas nospiešana, un tad kladzināšana, ka esmu fotogrāfs. Padomā pie tā.