Īsts vīrietis pirmkārt ciena sevi un citus. Viņš savu sievieti izvēlas nevis pēc vizuālā tēla vai maka biezuma, bet pēc personības - tādu, kas būs ne tikai viņa mājsaimniece un rotaļu biedrene, bet arī draugs un sarunu biedrs. Viņam pirmajā vietā ir pienākuma apziņa, taču pa retam viņš spēj ļauties vaļībām. Viņš ir gatavs uz visu sevis un savas ģimenes dēļ, viņš ir lauva, kas mājās kļūst par kaķēnu. Viņš prot atturēt savu sievieti no muļķībām, viņu neaizvainojot. Viņš lutina savu sievieti, kā vien spēj (nav runa par kažoku un kūrortu, derēs arī vakarā pie TV pienesta tēja, pa reizei kāds restorāns un pēdu masāža), par ko saņem rūpes no sievietes - sakoptu dzīvokli, tīru kreklu un vakariņas. Pie kam, viņš spēj sievietei radīt vēlmi darīt visas šīs mājas lietas, nejūtoties kā kalponei. Viņš savu sievieti uzskata par savu partneri, nevis par brošu vai mājdzīvnieku. Saprāta robežās viņš nostāsies savas sievietes pusē arī, kad viņai nav taisnība un aizstāvēs viņu pret citiem. Kādus podus viņa ir sagāzusi, viņš viņai paskaidros pēc tam. Viņš vienmēr padomās par to, lai mājās nebūtu jābadojas, neskaitot naudu sievietes makā un atbalstīs sievieti, ja viņa nolems kaut ko darīt, tajā pašā laikā spējot viņas domas mierīgi novirzīt uz kaut ko citu, ja sieviete būs sev izvēlējusies aplamu mērķi. Viņš ir stingrs un maigs vienlaicīgi. Viņš nekad neteiks sievietei, lai viņa aizver muti, ja runā muļķības, viņam ir labāka metode - skūpsts. Ārpus mājas viņš ir stingrs, ambiciozs un nosvērts, nekas viņam nespēj traucēt iet uz mērķi, bet pārnācis mājās viņš nevis iegāžas dīvānā un žēlojas, kāds nabadziņš un kā noguris, bet pajautā, kurā sienā šovakar vajag iedzīt naglu, uz kuru stūri pārstumt dīvānu un kurā lustrā izdegusi spuldze. Sievietei par šīm lietām nav jāsatraucas. Un tikai tad, kad abi ir tikuši galā ar visiem dienas darbiem, viņš atpūšas.