Mari, tiešām tev tik traki, ka esi raudošs kuģītis? :)
Protams, grūtniecība nav joka lieta, tomēr es varu teikt, ka visus deviņus mēnešus jutos kā jājot ar poniju pa varavīksni - jā, protams, grūti gulēt un piecelties, kājas sapampušas un jāčurā desmitreiz naktī, bet es kaut kā uz to nekoncentrējos un man visu laiku likās, ka nu gan jau tūlīt būs trakāk, gan jau tūlīt būs tik slikti kā stāsta, bet reāli tā sajūta tā arī neatnāca. Visu grūtniecības laiku likās, ka jūtos labāk, nekā biju gaidījusi. Un tieši grūtniecību es gribētu izbaudīt vēlreiz un vēlreiz :) Par dzemdību sāpēm neko nevaru pateikt, bet pat atkopšanās pēc ķeizargrieziena nebija tik briesmīga kā runā. Visnepatīkamākais visā bija pati operācija, bet arī vairāk psiholoģiski (es gan nesaku, ka pēc operācijas nesāp - sāp un kā vēl!, bet ar pareizo attieksmi viss ir paciešams un vēl pat pajokot ar māsiņām var :) ). Un piekrītu tai meitenei, kas teica, ka pirmie trīs mēneši ir pārbaudījums - es varu teikt pirmās nedēļas ir daudz lielāks pārbaudījums, nekā grūtniecība...