Es studēju medicīnu!
Man ir skumji, ka daudzi nesaprot atšķirību starp visām trim profesijām un sabiedrībā valda uzskats, ka tas ir viens un tas pats! Un rodas situācijas, ka domā, ka tie kas iet pie psihologa ir slimi, vai arī skolā - iesaka vecākiem vest bērnu pie psihologa, bet vecāki kliedz, ka bērns nav kaut kāds traks psihopāts!
Pie slikta garastāvokļa vai nomākuma derētu sākt ar psihologu, iespējams problēma nav tik dziļi un pietiek tikai nedaudz pabakstīt cilvēku tuvāk tās apzināšanai! Arī depresija mūsdienās ir pārprasts jēdziens, kuru tgd pielieto lai apzīmētu jebkuru besi vai burkšķēšanu - kaut vai nepatīk auksts laiks - no tā slikts garastāvoklis, jo nepatīk tuntulēties siltās drēbēs - uzreiz depresija!
Depresija ir smags stāvoklis - cilvēku NEKAS neinteresē, nekas neiepriecina, tāds stāvoklis ilgst ilgu laiku - BEZ pēkšņiem garastāvokļa uzlabojumiem. Nepalīdz ne laba mūzika, ne draugi, ne labas filmas! Depresijas slimniekam nepaliks forši, ja aizbrauks ziemas vidū ceļojumā uz Bali! Un nepalīdz meditēšana, siltas vannas un šokolāde! Nopietna depresija var novest pie suicīda! Bet jebkurš suicīds nerodas no depresijas! Tā kā ja meitenei - autorei ir tā kā vismaz mēnesi ir slikti ne no ka, nesmaidi, nesmejies, nekas neinteresē - tad varētu sākt sakumā meklēt psihoterapeita palīdzību, ja vajadzēs tad tevi virzīs pie psihiatra! Ja tev vienu dienu ir labi, bet citu slikti vai arī ja ir skumji un slikti tikai noteiktās situācijās - tā nav depresija - ej pie psihologa sakumā un ja ir vajadzība pēc tam pie psihoterapeita!