Kaa lai tiek valjaa no taa sasoditaa perfekcionisma attiecibaa uz savu izskatu?
Es apbrinoju sievietes kaa Baibu Sipenieci, kuras tik paaliecinoshi sevi iznes ar visu to, ka vinjas, iespejams, neizskataas kaa modeles. Ari es censhos nedomaat par savu svaru, izskatu un censhos sev iegalvot, ka galvenaa ir personiiba (jaa, ir), tomer taa vien skiet, ka viss, ko viriesi velas no sievieteem, ir perfekta aariene, shi doma vienkaarshi eksistee galvaa neapzinaati.
Jaa, juutos labi laukos vai ar vecvecaakiem, kad neviens neko no manis nepieprasa attieciiba uz izskatu, jo galvenais, ka var aprunaaties ar mazmeitu. Bet mana ikdiena paiet starp daudziem virieshiem, kuri ir turiigi, izskatiigi, dzives pieredzeejushi, vienvaardsakot, absoluuti gandriiz ideaali.. Vini sauc mani par skaistu, seksiigu, kaardinoshu, izsaka komplimentus, dazhbriid pazinjo, ka izskatos kaa modele un tieshaa tekstaa ir teikushi, ka es jau pavisam noteikti neesmu resna, kaa es pati uzskatot.. Probleema saakas manaa galvaa. Spogulii, jaa, es sevi redzu shad tad kaa skaistu un forshu, bet foto, pashsajuuta un ieksheejaa es kliedz to, ka esmu pati negliitaakaa, briesmigakaa, resnakaa uz pasaules. Es sveru 75 kg (esmu gara) un jaa, man ir liekais svars ko zaudeet, bet es nesaprotu, ko citi manii redz taadu, ko es pati neredzu? Kaa lai beidzu sev piesieties, fotograafeet savus teerpus 100 reizes no visaam puseem lai tikai viss izskatitos perfekti, nesat korsetes tipa velju pat tad kad vinja jau berzh lidz asiniim tikai tapec, lai labi izskatiitos? Kaa lai beidz stresot par sevi, par seju bez make up? Man ir sajuuta, ka ieksheejais es un tas, kaa mani redz citi, nesaskan. Es vareetu buut burviiga sieviete, bet perfekcionisms un visa mana piekasiishanaas pie sikumiem izskataa dzen mani kapaa. Tas ir aarpraats. Es vareetu uz ielas redzeet 200 kg smagu meiteni un domaat, ka vina izskataas tievaaka , nekaa es. Un kursh vispaar gribetu mani pienjemt ar visiem maniem truukumiem? Es nezinu, ko veleejos pateikt ar sho diskusiju, vienkaarshi izliku emocijas, paldies.
15
