bellakilla nu man ir vnk bijis tā ,ka ir iespēja nekur neiet un tad neeju ,palieku vairākas dienas mājās, un negribas neko un nevienu. Bet jo ilgāk palieku tikai ar sevi un izvairos no visa apkārtējā, jo dīvaināka paliek domāšana. Līdz es sāku smieties vienatnē par visu ,un man ir pilnīgi vienalga viss. Tajā brīdī ,kad varu smieties tā bezjēdzīgi, liekas esmu sajukusi prātā. Bet tas ir tikai tāds brīdis, tad tas pāriet un es atkal gribu sākt kkur iet un kustēt :D Nav tā ,ka es nevaru sevi kontrolēt ,tas laikam ir būtiskākais un viss ir ok tāpēc! ;)
To varētu nosaukt vnk par speciālu sevis novešanu līdz bezjēdzībai.