dāvinājuma līgumam un pirkuma līguma, ja tie tiek slēgti starp tuviem radiniekiem, valsts nodeva zemesgrāmatā ir vienāda, tas ir 0,5% no kadastrālās vērtības, ja tiek slēgts dāvinājuma, un 0,5% no kad.vērtības vai pirkuma maksas (atkarībā no tā, kura ir augstāka).
Ja īpašums tiek pārdots, tad jāsaktās vai tēvam nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis (neatceros par šo gan visas detaļas), bet tas jāmaksā tad, ja tēvs šajā īpašumā nav deklarēts pēdējos divus gadus.
NO drošības viedokļa dāvinājums noteikti nav izdevīgs, jo to var apstrīdēt, BET, tam, kurš apstrīd, ir jāpierādā kāda iemesla dēļ - jo, vairumā gadījumu dāvinājuma līgumā ir punkts par to, ka dāvinājuma līgums tiek slēgts atlīdzības nozīmē, piem., meita tēvam ir ļoti palīdzējusi, darījusi labus darbus, un attiecīgi, tam kurš šo līgumu gribēs apstrīdēt ir jāpierāda, ka tādi darbi nav veikti, vai arī Tev tad būtu kaut kā jāpierāda, ka Tu esi veikusi šos labos darbus.
Pirkuma līgumu apstrīdēt nevar, bet tad ir jādomā, ko darīt ar summām - ja tēvs īpašumu pārdod, it kā jau loģiski, ka ir jānosaka pirkuma summa, un var gadīties problēmas ar to, ka ja pirkuma līgums tiek slēgts principa pēc, un līguma ir norādīta vienkārši kaut kāda summa, jo tai vienkārī ir jābūt norādītai - VID var piesieties, jo kur reāli ir šī summa, ko tēvs it kā ir saņēmis? un arī, ja īpašumā ir zeme, tad pārdodot īpašumu ir nepieciešama pašvaldības atteikšanās no pirmpirkuma tiesībām, un ja gadījumā, pirkuma līgumā ir norādīt smieklīgi maza cena, tad viņi pirmpirkuma tiesības var arī izmantot, bet lielākoties pašvaldības tomēr to neizmanto.
Ir jau vēl tāda lieta kā uztura līguma - attiecīgi tu it kā nosolies savu tēvu uzturēt līdz mūža galam, pirkt zāles, pārtiku, ja vajag, palīdzēt utt. un īpašumam vienārši tiek uzlikta ķīla un aizlieguma atzīme, bet tēva piekrišanas kaut ko iesākt ar īpašumu (tas ir-pārdot, dāvināt, mainīt, vēlreiz ieķīlāt). Šis līgums, manā skatījumā, ir visdrošākais, un to faktiski nav iespējams apstrīdēt, cik no pieredzes zinu.
380
