Intereses&izvēles

tas, ka cilvēks klausās popmūziku, nenozīmē, ka visa popmūzika ir mēsls. arī dažas populārās dziesmas, filmas, grāmatas ir labas, bet ne visas. arī tas, ko citi uzskatīs par nemirstošajiem garadarbiem, citu nesaistīs, bet tas nenozīmē, ka cilvēks ir aprobežots un skrien pakaļ visai masai. jā, arī es nevaru pateikt, ka man patīk kāds konkrēts stils, virziens. man arī patīk pa bišķiņam no kaut kā cita. arī šis tas patīk no klasikas. tas ir normāli, ja cilvēks ir vispusīgs, ka patīk arī daļa no tā, kas ir slavens, un arī daļa, kas pašam "jārok".
arī es pašlaik lasu kādu no kārtējiem romāniņiem, bet šajā romānā iekšā ir lietas, kas man pašlaik manā dzīves situācijā ļoti noder un liek paskatīties savādāk uz situāciju.bet tas nenozīmē, ka es dzenos pakaļ šim populāro kultam. ja cilvēks skatās, lasa, klausās kaut ko no tā, kas patīk ļoti daudziem, ir jāuzskata par pelēko masu, cilvēku bez viedokļa, bez inteliģences. diez vai to vajadzētu tā vispārināt

Vai drikst pasmaidit? Musdienas vienkarsi ir stingri nospraustas robezas kuru amplituda var atlauties karstas diskusijas, bet jebkurs viedoklis arpus sim robezam tiek noniecinats, apsmiets vai ka citadi diskreditets

Bat diskusijas taču tiek atļautas, vai ne? Pirms 100 gadiem tāda iespēja kā diskusijas nepastāvāja - visi cītīgi sēdēja solā un vilka vienādus ķeburus, un nedod Dievs, ja ķeburi nebija tieši tādi kā pēc standarta. Skolas tomēr ir gājušas savu attīstības posmu augšup, iespējams, vēl pēc 100 gadiem tās būs vēl daudz radošākas un pieņems arī savādāku viedokli.

Patiesībā es neatbalstu viedokli, ka mūsdienās viss ir degradējies, sekls utt. Katrā laikmetā ir pastāvējusi degradētā sabiedrības daļa un tā teikt, augstāk attīstītā. Visos laikos sekss ir celts augstos godos un bijis cilvēku pamatinstinkts. Tas, ka mūsdienās tas viss ir daudz pieejamāk un vairāk redzams - tas ir tikai tāpēc, ka ir TV, internets un daudzas citas mūsdienu tehnoloģijas. Nu neesam mēs izvirtušāki un seklāki par franču galmu 17. gadsimtā.

arī es pašlaik lasu kādu no kārtējiem romāniņiem, bet šajā romānā iekšā ir lietas, kas man pašlaik manā dzīves situācijā ļoti noder un liek paskatīties savādāk uz situāciju.bet tas nenozīmē, ka es dzenos pakaļ šim populāro kultam. ja cilvēks skatās, lasa, klausās kaut ko no tā, kas patīk ļoti daudziem, ir jāuzskata par pelēko masu, cilvēku bez viedokļa, bez inteliģences

Es zinu cilvēku, kas nedara neko tādu, ko dara pelēkā masa un šos pelēkās masas cilvēkus tiešām uzskatot par sekliem, neizglītotiem utt.
Kam es PILNĪBĀ nepiekrītu, jo tiešām, tas, ka cilvēks ikdienā nedzīvo pēc kādiem filozofu pamatprincipiem, nestaigā uz mākslas izstādēm, nelasa veco angļu literatūtu nenozīmē to, ka cilvēks nav inteliģents.
Cilvēkam ir jābūt daudzpusīgam un spītīga norobežošanās no pelēkās masas arī ir nedaudz jocīga.

Nu neesam mēs izvirtušāki un seklāki par franču galmu 17. gadsimtā.

++++

oo jāa, it sevišķi tad, ja cilvēki tiešām palasa, kas tolaik ir darījies. es daudz maz to zinu, jo man bija jāraksta sakarā ar to diezgan daudz darbi skolā.

Cilvēka daba kā tāda nemainās. Vienmēr būs daļa, kam dzīves piepildījumu sniedz sevis pilnveidošanā, un tā daļa, kam galvenais labi paēst un nopirkt sev kaut ko jaunu. No tā arī izriet cilvēku intereses.

Vispar palasiet kaut Marķīzu De Sadu , un bonsua ja labi zin vēsturi( vai to sāk apgūt) nu tad trauma garantēta:D Un izbrīns ka 21 gadsimts nav nemaz tik sabojāts. Drīzāk otrādi:D

Man šķiet ka sabiedŗībā apstāv kaut kāds aplams uzskats, ka kutūra ir tikai kaut kas garīgs, drūms, moralizējoss, garlaicīgs... Bet kultūra ir visur mums apkārt. Arī šīs pašas gravējfilmas, lētās lubenes un popmūzika ar visu Lady Gaga &Co - arī ir mūsu kultūra! Tā ir daļa no mūsu kultūras un kaut kad nākotnē bērni kultūras vēstures stundās mācīsies par 21. gadsimta kultūru un pieminēs to visu.

Kaut kad arī, paslaik par klasisko mūziku sauktā, bija kaut kas jauns un šokējošs, to ilgi nepieņēma sabiedrība, arī mākslā tas, ko mēs šodien baudam kā klasiku, kā šedevrus, ka kultūru - savā laikā bija kaut kāds āprāts!

Un Greja visas 50 nokrasas ir mūsdienu kultūra. Cits jautājums ir par to cik degradēta ir mūsdienu kultūra, bet tā tas ir..

Interesanta diskusija!Paldies Paris!
Es lasu loti dazaadas graamatas-man patiik dazadiiba.Filmas un muuziku gan klausos parasti taadu,kas mani loti pozitiivi uzlaadee.Peedeejaa laikaa loti patiik "klausiities filmas"-noteikti kaut ko dariisu veel blakus.Mani noteikti iespaido taas filmas,kuru varoni ir taadi loti speeciigi,veiksmiigi cilveeki.Loti patiik skatiities biograafijas.

Patiesībā es neatbalstu viedokli, ka mūsdienās viss ir degradējies, sekls utt. Katrā laikmetā ir pastāvējusi degradētā sabiedrības daļa un tā teikt, augstāk attīstītā. Visos laikos sekss ir celts augstos godos un bijis cilvēku pamatinstinkts. Tas, ka mūsdienās tas viss ir daudz pieejamāk un vairāk redzams - tas ir tikai tāpēc, ka ir TV, internets un daudzas citas mūsdienu tehnoloģijas. Nu neesam mēs izvirtušāki un seklāki par franču galmu 17. gadsimtā.

+

Tieši tā, dažreiz rodas iespaids ka cilvēki mūsdienās domā, ka pirms vairākiem gadsimtiem, tālā pagātnē visi lasīja gramats, lasīja dzeju un bja intelektuālākie intelektuāļi! Bet realitatē bija trakāk nekā pašlaik. :) Palasiet literatūru. Kā jau teica te iepriekš, vnk pašlaik ir ļoti plaši atvērta cilvēka dzīve sociālajos tīklos un viss tas "tupums" tiek izlikts apskatei. Domāju, ka procentuāli stulbu, degradējušos cilvēku ir ne vairāk, ne mazāk kā jebkurā citā laikā! Tāpat arī tas attiecinams uz ģēnijiem. Starp citu skatījos vienu raidījumu, kur stāstīja, ka procentuāli visos laikos un tautos dzimst konstants skaits cilvēku, kurus var saukt par ģēnijiem - bet diemžēl stulbums pārspēj to skaitliskā ziņa un tiek skaļi afišēts, tāpēc rodas iespaids, ka pašreizējā paaudze ir stulba! Bet, ja nav slinkums iemetiet google.com - new scientists, bright minds nowadays, young science un tml un redzesiet ,cik daudz izcilu jauniešu veic nozīmīgus atklājumus zinātnē, raksta izcilus literārus un muzikālus gara darbus. Būsiet parsteigtas!

Arī tā sauktā inteliģence un intelektuāļi vienmēr ir bijis tautas mazākums! Un būt daļai no inteliģences nav tikai grāmatu lasīšana, staigāšana pa muzejiem un garlaicīga kino skatīšanās - tas ir dzīves veids, pasaules redzējums un arī izglītība...

Ella-es noteikti piekriitu tavai peedeejai rindkopai!

Uz kino eju tikai tad,ja tā filma tiešām ir tā vērta,lai to skatītos kino,citādāk skatos online,vismaz neesmu naudu izmetusi vējā.
Patīk 50 shades of gray saturs,lai gan lasījusi neesmu,bet man patīk tā pasaka par princi baltā zirgā,kas tur ir apspēlēta,arī krēslu skatījos,lai gan pēdējās daļas to darīju piespiežot sevi,lai tā teikt pabeigtu visu sāgu. Bada spēlēm grāmatu neesmu lasījusi,tomēr filma mani uzrunāja.
Klausos popmūziku,tomēr tā nav mana sirdsmūzika,klausos lai ieliktu sevi party mood vai vnk papriecātos,jo,ja sāc ieklausīties lirikās,tad mati ceļas stāvus.

Īsumā nododos šīm lietām,lai sevi relaksētu un atļautos kādu bezrūpību,tomēr tas nesastāda manu ikdienu vai interešu loku.

Uz kino eju izklaidēties ārpus mājas. Taču arī musu tv rada pietiekami labas filmas. To pasu-Viss par manu māt vai Izsauciet vecmāti. Labas filmas tiešām.

Piekrītu šeit jau paustajai domai, ka viss nav tik viennozīmīgi. Par jebkāda veida popkultūru - koeljveidīgu, "mūku ferrari pārdošanas" literatūru, trīs akordu dziesmām un asins šķaidītāju filmām - viss skaidrs: kurš skaļāk bļauj, to pamana. Vai kaut kas no tā izturēs laika pārbaudi, to jau tikai pēc gadiem redzēs, visticamāk, liela daļa no tā nogrims aizmirstībā kā Atlantīda:D. Taču noteikti nepiekrītu, ka viss, ko rada šobrīd ir nevērtīgs un nav uzmanības vērts, tikai mūsdienu burzguļošajā raibumā grūtāk ieraugāms, un tas prasa vairāk laika un prasmes izlavierēt starp to, kas ir/nav vērtīgs. Turklāt nav jau arī gluži tā, ka viss, kas šobrīd ir klasika, agrāk bijis neatzīts un savu atzinību nopelnījis tikai šobrīd. Jā, ir tādi spilgti piemēri kā Stravinska "Svētpavasaris", kad publika tā pirmizrādē sašutumā protestēja, bet šobrīd tā ir atzīta klasikas vērtība, taču ir daudz kultūras vērtību un personību, kas bija novērtētas kā to dzīves laikā, tā noteiktā sabiedrības daļā šobrīd (piemēram, Marija Kallasa, Sāra Bernāra utt.).

Man neviens neiestāstīs, ka tāda klasikas vienība kā, piemēram, Teckery "Vanity Fair" vai Rablē "Gargantija un Pantagriels", kuru vērtība, raugoties no mūsdienu viedokļa, vairāk ir kultūrvēsturiska nekā literāra, savā izteiksmes, domu un dziļuma spēkā spēj mēroties ar to, ko mūsdienās ir sarakstījuši tādi autori kā Bolanjo, Kastaņeda vai Kortāsars. Tāpat arī mūzikā - vai tiešām Arvo Pertu, Giju Kančeli vai Vasku var saukt par kultūras noplicinātājiem? Par filmām gan, jāsaka, pēc manām personiskajām izjūtām daudz kas ir sasvēries stipri šķērsām un par labu Holivudas naudas mašinērijai.

Daudzās ziņās viss ir aizgājis kaut kādā vienaldzībā, panīkumā (iet runa par masām- lielākā daļa filmas,lielākā daļa dziesmu ko dzirdam radio utt.) bet tomēr vienmēr!! būs kāds mazumiņš ,kas būs tieši tas ,ko gribas dzirdēt/ kas sirdij tuvs/ko gribas redzēt! :)

Man šķiet, ka kādi 90% skatās/klusās/lasa/domā un vispār dzīvo pēc šī viena masveida "pop" modeļa. Cilvēki ir ļoti viegli manipulējami un lielākoties slinki, lai domātu.
Arī es lielākoties esmu to starpā un man no tā reāli ir bail.
Tāpēc cenšos tomēr vairāk domāt ar savu galvu, nevis ietekmēties no modes, apkārtējo it kā viedokļiem, bet tiešām pati domat un analizēt.

Mans novērojums ir tāds, ka šīs tēmas sakarā ir trīs cilvēku sugas: 1)

Klausās Riannu, lasa Koelju, skatās ForumCinemas piedāvātās filmas (utt.) un domā, ka tas viss ir forši.
2)
Klausās veco gadu labāko mūziku, tas pats ar filmām, lasa Remarku (utt.) un domā, cik gan aprobežoti, ietekmēti ir cilvēciņi, kas lasa 50 Greja nokrāsas (jeb pieder pie pirmā punkta)
3) Cilvēki, kuri savienoto iepriekšminētos abus punktus, kuriem ir SAVA gaume (jo domāju, ka pirmajā un otrajā punktā minētajiem savas gaumes nav, tur valda vairāk uzskats "es lasu to, jo tas ir kruti"), bet kuri nejūtas pārāki par esošo mūsdienu kultūru (galu galā tā Rianna izsitās - un vienalga kā, bet izsitās) un tās cienītājiem (lai jau, vai man žēl?).

Kā jau var noprast, es piederu pie trešajiem.

Njā, pēdējā laikā kinci sanāk apmeklēt arvien retāk - tieši tāpēc, ka repertuārs nav manai sirdij tīkams. Reti kuru filmu var skatīties, kaut gan - laba daudz nevajag - ja visu laiku sāk ēst saldo ēdienu, ar laiku tas šķiet pliekans un negaršīgs. Vienīgais, kas mani fascinē - ja filma būs traģiska, tad tā skaitīsies laba, bet ja pozitīva, tad banāla.
Mūziku katrs pats izvēlās klausīties. Mums taču nav atņemta brīvā izvēle? Youtube var atrast visu - gan komerciālos, gan klasiskos gabalus. Vajag tikai rakt!
Grāmatu gara darbi? Greja 50 Nokrāsas mani šokēja - tik izslavēta grāmata, utt. , visi tā fano... sanāca izlasīt 1 mazu fragmentu... neko vairāk par lētu lubeni ar atklātākiem seksa elementiem nemanīju. Atceros laiku, kad bija slavena tā grāmata par svēto grālu. To gan lasīju aizgūtnēm - tāds aizraujošs detektīvs. Arī grāmatas var atrast labas, ja labi grib.
Secinājums - jāseko savai sirdij, nevis tam, kas it kā patīk citiem.

Par Koelju(tas jau vispār sāk kļūt episki) un tāda stila prātulām. Bet tā doma bieži jau nav nepareiza, teorētiski pat iedvesmojoša, materiāls, kas aprunāts krustu šķērsu gadsimtiem, bet tā ir - tagad apkārt viss ir tik krāsains, ka cilvēks nepamana daudz ko. Tad to gudrību vajag ievīt tādā Ziemassvētku papīrītī.