Man šķiet, ka par kaut ko izteikt asi vērtējošus spriedumus vajag tikai tad, kad pats esi redzējis/dzirdējis/pagaršojis/lasījis/runājis. Nemelošu, ka konsekventi ievēroju šo principu, bet cenšos. Tad nu esmu nonākusi un nonāku kontaktos gan ar masu produkcijas seriāliem, gan pa retam ar kādu grāmatu, gan (jau biežāk) mūziku. Un varu teikt, ka ne viss no tur atrodamā ir slikts, kas, protams, ir pamatojoties tikai uz manu subjektīvo gaumi un izpratni par vērtīgām lietām.
Tam, ka mēs notrulinamies, piekrītu. Ar barību dvēselei jau ir tāpat kā ķermenim - vienkāršāk, ātrāk, ērtāk paķert fast foodu un kaut kāds apmierinājums arī pēcāk ir, bet, teikšu atklāti, ja man būtu jāpārtiek tikai no tā, kas ekspertuprāt ir kvalitatīvs un labs, un es principa pēc neapostītu arī citādāku gaisu, es būtu viens slimīgi pārgudrs, sauss un mazliet robotizējies cilvēks.
Man, piemēram, patīk lasīt klasiku, skatīties godalgotas filmas, klausīties Rahmaņinovu, bet tas nebūt uzreiz nenozīmē, ka esmu inteliģents cilvēks.
Tāpat man patīk lēkāt pa māju pie Abbas "Dancing queen", es tiešām smejos, skatoties "Hangover", un, kad uznāk bizdings, ar baudu izlasu kādu lubeni. Tas, savukārt, nenozīmē, ka esmu aizgaldā augusi.
Oi, baigais eposs man te sanāca. :D Viss tas pats īsāk - uzskatu, ka kvalitāte, ja labi pameklē, ir atrodama arī popkultūras groziņā. :)