eediis neveseliigi un tad ,kad buus jau apals,saaks atkal izmisiigi nomest to lieko un tad atkal viss no saakuma
katram cilvēkam ir produkti,kuri vairāk garšo nekā pārējie. ja viņam garšo zirņi ar speķi un necieš salātus , griķus utt.,tad kāpēc gan viņam katru dienu ēst to,kas negaršo un mocīt ar pūlēm iekšā to visu. protams,ka cilvēks pārdzīvo par vizuālajām maiņām,taču tas ir jautājums ,kas svarīgāks -vizuālais, vai arī apēst kārotās pankūkas ar ievārījumu. tas jau ir gribasspēka jautājums. ne jau visi katru dienu var atteikties no konfektēm, hamburgeriem.
uz sejas visu iespeejamo-lai uz vienu momentu buutu tas efekts,tad kad seja sabojaata,tad izmisiigi meklees kosmetologu,lai visu atkal salabotu
viņa varbūt nesaprot,ka ar lielo kosmētikas kārtu sabojās savu sejas ādu. vēl kāda ir kompleksaina un nevar iziet savā dabiskajā izskatā. nesēdēs viņa mājās un neslēpsies no citiem. uz darbu jāiet, uz lekcijām jāiet.
Taapat skatos ar dreebju kalnu iegaadi...Tiek pirkts viss taadaa emociju uzpluudaa-tad tikpat aatri viss atkal tiek paardots,atdots...Nav pacietiibas pat paneesaat vienu sezonu.
Tad beigaas diskusija-nav naudas!!!
ja sievietei ir pietiekami daudz naudas,lai to atļautos,tad kāpēc gan nenopirkt, neiepriecināt sevi ,neuzpucēties?ja atdod kādai trūcīgākai,tad tas tak forši,ja iepriecina radinieci,kura nevar atļauties skaistu kleitu,jaunas kurpes.
par pārdošanu...kādai tiek vaļā no apnikušajām drēbēm un kāda iegādās par lētākam cenām ..un jūtas laimīga,ka ir izdevies nopirkt ,kaut ko pa lēto,izdevīgi,jo varbūt nevar atļauties šī dizainera drēbes nopirkt jaunas veikalā.
protams,ka ir skumji,ja kāda izvēlas vispirms pirkt drēbes neviss nomaksāt rēķinus, nopirkt sev pārtiku..un pēc tam atjēdzas,ka 80% algas ir iztērējusi apģērbā un neko vairs nevar atļauties. zinu reāli arī tādas sievietes. tā jau ir atkarība.
Par pārējo - kā jau minēji - nepacietība ir visa pamatā. Gribās tagad un uzreiz.. Ir pacietīgāki cilvēki, ir mazāk pacietīgi. Ja tas, ko esmu ieplānojusi, nenotiek ātri, zaudēju iekšējo motivāciju un atmetu ar roku. Pati to ļoti pārdzīvoju, jo galvā jau saprotu, ka rezultāti dažādās dzīves jomās nebūt nav jāgaida uzreiz... Bet tās emocijas, un nosacīts izmisums, kad,piemēram, nedēļu ēd tiešām veselīgi, pūlies, bet uz svariem nekas nemainās.. Nu tad man tiešām uz mirkli tā iekšējā motivācija zūd. Domāju, ka daudziem ir līdzīgi.
Domaju, ka arstiem, kosmetikiem, zobarstiem, farmacijas industrijai butu daudz mazak darba un ienakumu, ja cilveki jau savlaicigi ieverotu profilaksi.
16208
