Labrīt!
Skatos, ka ne es vienīgā šonakt slikti gulēju.. man arī rādījās 2 dažādi murgi,bet tas tā..bija pat nedaudz smieklīgi. Bet pēc plkst.6.00 notika atkal kas dīvains, neizskaidrojams, un,protams, atkal ilgi nevarēju aizmigt. Mani diezgan bieži apciemoja lietuvēns, bet kas bija tagad..(es pat nevaru to paskaidrot, bet mēģināšu..varbūt kāda spēs rast atbildi). Es vnk sāku slīdēt nost no krēsla un iestigu tādā kā transā, apzinājos, ka mirstu. Mēģināju ciešāk aizvērt acis, jo "gribēju" labāk nomirt, nekā just to pretīgo sajūtu (spiedienu galvā, to sajūtu, ka mirstu). Apkārtējie cilvēki to ar šausmām noskatījās, tajā brīdī, kad sāku slīdēt nost, plati atvēra mutes un vnk skatījās, itkā jau atvadījās/apzinājās, ka mirstu. Laikam pārak cieši centos aizvērt acis, jo momentā pamodos (sev neierastā gulēšanas pozā - vnk guļus taisni ar sakrustotām rokām uz krūtīm), un tā baiļu sajūta bija tik liela, ka grūti bija aizmigt. Atverot acis, jutu, ka mani kāds novēro, ka neesmu viena. Mana fobija ir tumsa, tāpēc uz uztraukuma pamata, es varu dzirdēt dažādus trokšņus (reālus vai izdomātus, tā arī nespēju atšifrēt), un izdomāt, redzēt tēlus, kas nemaz nav. Negribēju/nevarēju ne pakustēties, ne pabļaut, ne skaņu izdvest. KO TAS VARĒTU NOZĪMĒT?