uz manis darbojas tas, ka - ja man nav ko darīt, es tiešām varu našķēties un našķēties.. tiklīdz ir dienas, kurās jāskrien pa galvu, pa kaklu, man ir apmēram diētas režīms :D viss ir vairāk kā līdzsvarā, jo tās skriešanas dienas ir daudz vairāk nekā tās mierīgās.. gadās, ka ilgu laiku vispār tādu mierīgu slinko dienu nav!
šodien, piemēram, no gultas nespēju izkāpt un visu laiku gribu ko saldu.. mēģinu dzert tēju vai kafiju un našķu vietā ņemt dārzeņus vai augļus tādos brīžos, bet šodien sev neliedzu balto šokolādi, uz kuru pēdējā laikā smagi esmu kritusi :) galvenais, lai šo dienu nav pārāk daudz! man tā ir labi ja reizi vai sliktākajā gadījumā - divas reizes nedēļā.. nepārdzīvoju :)