nu kāpēc, KĀPĒC pret mani slikti izturās? :(

Ja jau tu nebūtu ļāvusi kāpt sev uz galvas jau no paša sākuma, tad nē :)

Tāpec, ka tu atļauj, lai pret tevi slikti izturas.

Kamer tu kā iebiedeta pele drebedama mainīsi zupas maisāmo karoti tikai tāpec, ka VIŅŠ tā grib, tikmer viņš arī uztvers kā pašsaprotamu to, ka tev var aizrādīt par visu pec kārtas.

Citas meitenes vai nu karoti nemainītu, vai pat vispār atteiktos turpmāk tādam teļam zupu vārīt. A tu nomainīsi, baidīsies, vai uz pareizo nomainīji, un vel uzklausīsi pārmetumus, ka nepareizi maisītā zupa nav garšīga. Un tekalesi pa māju mīļa, mīļa, jo puisītim pirms 100 gadiem bija grūta bernība...

Tev to vajag? Tu tā esi laimīga? Cik ilgi tu būsi apmierināta šādās attiecībās?

Man sāk likties, ka grūta bērnība ir vienkārši idiotu jaunākais un modernākais attaisnojums.

Tu tieshaam maini karotes tikai taapeec vien, ka tavam viirietim taa sagribaas? Ui, izsaku liidzjuutiibu.

krista, kaa tu to domaa? :(
57 days, un ko tu mana vietaa dariitu?

man noder jebkura pieredze

Es tavā vietā sāktu ar viņu runāt par to, kas tevi attiecībās neapmierina. Nevajag uzreiz skandalēt. Karotes gadījumā apjautājies, kāpēc viņam ir tik svarīgi tev aizrādīt par sīkumiem. Karote ir karote. Piebilsti, ka tevi šāda viņa uzvedība ļoti sāpina.

Tālāk skaties pēc viņa reakcijas.

Reiz biju tādās attiecībās. Bija dzīvē sliktais posms, iekšēji ļoti sagrauta biju un viņš mani tieši tad atrada (tāds tādu pievelk), ievilka savās ķepās un uz mirkli šķita, ka lieliskais vīrietis klāt. Pēc mēneša - diviem sākās.. Pamatā, VISS, ko darīju, bija slikti un nepareizi. Visu varēja citādāk. Tas, kā ģērbjos, ko daru.. beigās pajautāju - kāda velna pēc Tev mani vajag, ja nekas manī nepatīk?

Sākumā sev teicu, ka jākāpj ārā no komforta zonas, jāattīstās, jāaug, jāiet pretī. Bulšits :)
Viņš varbūt nav slikts cilvēks, bet Tev tāds nevienā galā nav vajadzīgs.

Cieni sevi un ej no viņa prom, nedomājot. Lai vai cik viņš pa retam ir mīļš, nav tas Tavs cilvēks.
Ej prom. Tagad. Uzreiz. Pie vecākiem, vienalga, pie draudzenes; iespēju ir miljards, bet nedomā, neatliec un speries prom. Un lai cik viņš mīļi pēc tam pielīstu un solītu pārmaiņas, ne pie kādiem dieviem netici. Paies nedēļa, divas, un viss būs vecajās sliedēs.

Pametu viņu un nodzīvoju gandrīz gadu viena pati, lēnām atkopos un vispār uzskatīju, ka vajag vēl vairāk laika, lai točna sevi nostabilizētu kā personību, jo pirmos mēnešus pēc šķiršanās biju pele bez viedokļa. Tagad ir vīrietis, pie kura joprojām nevaru pierast, jo viņam reāli patīku.. Tas, ko saku, ko daru, ko velku mugurā ;) dīvaini patīkama lieta. drausmas, kā vispār varēju paciest to kadru ilgāk par mēnesi.

pienemu, ka pati atbildeji uz savu jautaumu kapec-jo tevi neciena.

viņš tevi neciena, jo pati to pieļauj. atļaujies kādreiz kādu vārdu pateikt pretī un izdarīt pa savam. ja man katru reizi mācītu, ar kuru karoti zupu maisīt (WTH???!?!?!), tad visas nākošās reizes zupu taisītu tikai viņš, kamēr neatvainotos un šajā sakarā neliktu mani mierā. un tā arī ar visām citām lietām.
manuprāt, mīļš viņš ir vakarā, lai 'tu atmaigtu un jums būtu sex.
un vajag runāt pretī. navajag klusēt tikai mīļā miera labad. tad jau mīļā miera sitienus arī paciestu?
beidz baidīties. viņš labi zina, ka tu ne vārda nevari pateikt. tāpēc to izmanto. un ar laiku būs tikai trakāk.

kas tālāk var notik, sany?
marta, bet es jau saku, es aizbraukšu pa brīvdienām pie vecākiem vai kā tā (un to es saku tāpat vien, es pat nepieminu, ka tas ir dēļ viņa cūciskās rīcības), bet viņš laikam to pats nojauš, jeb varbūt arī nenojauš un tad ir tādas suņa actiņas un izmisīgs, "nu kapēc, nu kapēc? " un gandrīz līdz asarām viņš aiziet.... citreiz pat gandrīz ar varu mēģina noturēt

Viņš vienkārši ir riebīgs, bet tu lupatīga. Neko tur nevar mainīt, cilvēki nemainās.

autorei,

bet tu esi padomājusi par cēloņiem tādai reakcijai. Nekas nav bez iemelsa un vienalga, kad tas iemesls ir noticis. Tāpat kā bērni atspoguļo savus vecākus tā attiecībās viens otru atspoguļo partneri.

Un pēc tam ego akli visā vaino vīrieti, tikai un vienīgi otrs visur ir vainīgs, tikai ne es pati, es esmu mīļa, laba, laipna, mīloša...

pieļauju to, ka ar laiku (teiksim, pēc gada) viņš atļausies vēl vairāk. piemēram, nepatiks, kā tu drēbes izkarini, kādā virzienā traukus mazgā. es tikai to minu piemēram. nevajag pakļauties tādiem sīkumiem.
tu iepriekš prasīji konkrētas darbības. tad nākošreiz ieliec viņam karoti rokā un aizej prom. pasaki, ka tā kā viņam ar to karoti zupa ir garšīgāka, tad, lai maisa pats. un pateiktu, ka nākotnē zupu vārīt varētu viņa pienākums ar viņa karoti. un šajā situācijā nav jābļauj.
ja man tā kāds pateiktu, kā tev, es ilgi un dikti un šo cilvēku skatītos un nevarētu saprast, ko viņš no manis grib (justos šokēta).
ieteiktu uz asarām neskatīties. viņš manipulē ar tevi. pēc nākošā tāda vai līdzīga izgājiena vnk uzmet kko mugurā un izej pa durvīm neko nesakot. neaizmirsti paķert līdzi somiņu, pasi nu maku visādam gadījumam. un dodies pie mammas. vai dodies uz kādu vietu, kur viņš tevi dienu nevarētu atrast. lai pastreso. pēc tam skatoties no situācijas vai nu brauc pie mammas vai atgriezies mājās it kā nekas nebūtu noticis, bet ar jaunu plānu, ar jaunu ideju kā dzīvot. ja nepieciešams vairāk laika, tad noteikti neatgriezies pie puiša. vsp redzēsi, vai jēga pie tāda vairāk atgriezties? ļauj, lai paskrien pakaļ. liec tu viņam varbūt darīt nejēdzīgas lietas. bet, ja tas viss atkārtojas pēc solījumiem, ieteiktu izbeigt attiecības.

Kaapeec? Jo tu esi lupata, cik komentaari jau nav uzrakstiiti un tu veel meklee kaut kaadu citu izskaidrojuma. Buut ar mugurkaulu nenoziimee "skandeleeties".

Atstāj viņu vispār bez zupas, lai pats taisa, ja kādas problēmas.
Nav jau jākasās vnk paliec asāka, dari ko pati vēlies, nevis centies nepārtraukti izpatikt viņam. Sāc dzīvot priekš sevis. "Dzīve ir pārāk īsa, lai nebūtu laimīgs" (atbilstoši vārdi no musiqq dziesmas).