Man vajag jūsu padomu, ieteikumus..

paciest un studet. ja nesaproti, tad macies.
gan jau atbrauci no laukiem uz lielo pilsetu, viss jauns, stress utt, tapec ari liekas, ka tas nav man piemerots!

Marta(tā foršā), jā labi, tu saki, ka vajag paciest un studēt. Bet kāda jēga man studēt un katru dienu iet uz fakultāti, ja man ar katru reizi zūd interese? Runa nav par baltu filoloģiju, tā kā citiem no malas ir viegli pateikt, ka vajag mācīties, pat ja nesaprot.

Un nē, no laukiem gan es neesmu atbraukusi. Ak šis stereotips, neesi no Rīgas, tātad no laukiem.

Es arī nemācījos baltu filoloģiju. Bet fakts paliek fakts, ka ar plikām svešvalodas zināšanām labu darbu ir pagrūti atrast. Filologos citas darba tirgū noderīgas lietas īsti nemāca.

Ar skandināvu valodām var pasniegt vai strādāt zvanu centros, maksā OK, bet darbs nav ar nekādām izaugsmes iespējām. Citas valodas... ir kā ir. Apgūstot Franču+ tulkošanu maģistros var Briselē darbu meklēt. Poļu, itāļu, japāņu, utt atliek cerēt uz veiksmi. Angļu filoloģija - laika tērēšana, tagad angiski prot pārāk daudzi, lai ar to pelnītu.

Tikai mans necilais viedoklis. Varbūt kādai ir forša pieredze šajās jomās. Es filologu veiksmes stāstus lāga neesmu dzirdējusi.

Vajadzēja jau sākumā klausīt dzīves gudru sievieti, kura pati ar filologa izglītību, teica, ka ar pliku filologa diplomu tikai pak*ļu var noslaucīt. Likās, ka nu tik būs, valoda un viss pārējais, būs forši, būs iespējas tālāk, bet čušš no tā vien sanāca. Sapratu, ka netaisos visu mūžu sēdēt un analizēt teikumus.

Tas mans iepriekšējais jaut. bija, jo viena meitene plaši izplūda stāstos par baltiem.

Es pazīstu divus vācu filologus un vienu baltu filoloģi, neviens nestrādā savā jomā. Pati gribēju iet uz baltiem (sajūsmā par lituānistiku esmu), somugriem (biju saklausījusies slavas vārdus, cik foršas valodas tās ir un ka pēc tam varot atrast darbu Latvijā, jo pēc šīm valodām ir pieprasījums utt.) vai franču filologiem (tur izklausījās, ka māca arī par politiku u.tml.), bet, paldies dievam (?), pārdomāju. Es esmu dzirdējusi arī pāris veiksmes stāstus (viens, starp citu, par japāņu valodas filoloģi), bet kopumā arī domāju, ka darba tirgū ar vienu filologa izglītību būs grūti. Gluži bezjēdzīgi tas nav, jo redzesloku tomēr paplašina diezgan un, ja tā ir liela sirdslieta vai veiksme uzspīd, izsisties var. Ja mācās ar piespiešanos vai cilvēks pēc dabas nav tāds, kurš izsistos, tad, protams, jēgas nav.

Autorei - nav nekādas jēgas studēt, ja 100% esi pārliecināta, ka nepatīk. Tev te ieteica pabeigt semestri vai gadu un neiet prom uz sitiena, lai pēc tam varētu, piemēram, kursus pielīdzināt.

Nu taču, neķer kreņķi, dari to, ko vēlies un studē, kas patīk!

Neviens cits nedzīvo tavu dzīvi, ja tu neesi laimīga un absolūti neredzi nākotni tam, tad atsakies(ja esi vairākkārt pārdomājusi.) Nu ko vecāki, droši, ka laimīgi nebūs, bet tev būs laiks sevi pierādīt. Galvenais esi tu pati, kā tu jūties, ko vēlies no dzīves. Es esmu racionāli domājoš, bet tomēr, jādara pa lielam ir tas, kas sagādā prieku, ja ir tāda iespēja.

Aizbrauc kaut kur, apskaties, kas notiek, kas patīk, strādā un kā pati saki - stājies tur, kur vēlies nākamgad. Kļūdīties ir normāli, ne vienmēr pirmā izvēle ir pareiza. Gan būs labi, veiksmi!