Man nav draudzeņu.

KAĶIS- es nebīju domājusi, ka man būs tik sāpīga reakcija. Bijušās attiecības ir bijušās, ar to viss ir cauri, negribu būt ar viņu un viss. BET es nevēlos,lai šis cilvēks ir man tuvumā. Ja tā būs, tad nepārtraukti man uzvirmos atmiņas.
Tagad ir jauki, mani mīl, to es jūtu. Es biju tā, kas uzstāja, ka negribu neko sasteigt, bet viss kaut kā pamazām gāja uz labo pusi. Es visam ļāvos un ļaujos joprojām. Zinu, ka cilvēks, ar ko esmu kopā ir vienreizējs un atbalstīs mani visur. Bet man pārņem bailes, par to ka šīs emocijas, atmiņas mani var kā mainīt. Es jau tā grimstu depresijā, par veselību, patreiz nestrādāju, ir daudz problēmu un pluss vēl šī attieksme no draugu puses.

Sany-Es nedomāju TIKAI par bijušo, kā tu saki. Man vienkārši ir sāpīgas atmiņas un ja man draudzene par to uzspļauj un visos tīklos stāsta, cik laimīga ir, cik superīgs cilvēks bla bla... domā man nav grūti? Ņemot vērā, ka viņa zin kā jūtos. Jā, labi ir sagājuši nu un, bet vai tiešām ir jābūt tik cietsirdīgai? Ir jāņirgājās? Jābāž visās malās viņa bildes??? vai tā ir draudzene? Kā var nesaprast, ka man nesāp tas, ka esam šķīrušies, bet gan tas, kāda ir VIŅAS attieksme. Es neko neteiktu, varbūt klusiņām pārdomātu visu, bet tik agresīvi uzvesties, apmēram ar visu to tekstu un bilžu palīdzību man iebāž acīs - REDZI VIŅŠ IR MANS...

wee-kapec pašai neder?Lasīt vajag,nevis nedereja,bet viens šķiršanas iemesliem bija,ka nevareja palikt stavokli

vai nu pārspīlē, ka viņa tik ļoti izrādās, vai nu tai draudzenei ir kkādas problēmas (izjūt greizsirdību pret tevi vai kas cits). tas nav smuki, bet tas nenozīmē, ka viņi nevar veidot attiecības. jā, ieteiktu šajā situācijā nedaudz norobežoties un tikt galā ar savām emocijām, kā arī no malas paskatīties, kas īstenībā tai draudzenei padomā.

Sany- jēga man pārspīlēt?
Ja godīgi, viņa visu laiku ir kopējusi manu dzīvi. Es paņēmu kaķi, viņa paņēma kaķi. Sāku likt tiesības, viņa arī sāka. Vienmēr skandinājusi, ka mana dzīve ir perfekta, lai gan tā protams nav. Godīgi, labi vien ir ka man atvēra acis, jo es vienmēr kaut kā visu pacietu. Tomēr šis ir duncis mugura.
Ai, vienalga, jācenšās aizmirst.

blank,
nu taču tad tiešām izdzēs viņus abus no draugiem, facebookā, es tā parasti neiesaku darīt, bet izskatās, ka šajā situācijā būtu risinājums. Tad taču Tu viņus varis neredzētu un neliktu atcerēties to visu, ne tā??

Grūti spriest. Esmu kopā ar paziņas bijušo. Negribu saukt paziņu par draudzeni, jo jau ntos gadus neesam ne tikušās, ne runājušas. Ar viņas bijušo sagāju kopā netīšām, bet viņi jau kā 2 gadus bija šķīrušies un pēc meitenes iniciatīvas. Tāpēc neuzskatu, ka tas ir kkas nosodāms. Tāpēc viss nav tik viennozīmīgs. Zinu tikai to, ka tavā vietā lkm būtu skumji. Es tevi saprotu. Ar draudzeni visdrīzāk vairs nekad nekomunicētu.

Skumji! Man nebija gluži tāda pati situācija, bet nācās vilties! It kā jau būtu loģiski, cik cilvēku, tik viedokļu, katram sava taisnība, visgrūtāk jau tev, laikam, ir tas, ka tas viss tika neizrunāts, tāpēc jebkurās attiecībās ir jārunā, bet, ja viņai tas nav vajadzīgs, tad vienkārši ir jāsamierinās! Dzīvē nevar ilgstoši pastāvēt tukšums, kaut kas iet prom, bet kaut kas nāk vietā! Domā par savām JAUNAJĀM attiecībām, kad parādīsies ģimene, dzīve būs daudz gaišāka! Un tev noteikti būs bērns un labs vīrs, tici tam! Te es nedaudz esmu līdzīga tev, šobrīd arī vāros pagātnes notikumos, jo ir kaut kas neizsāpēts un daudz kas nepateikts, bet tam ir jātiek pāri! :)


P.S. Cik ilgi tu draudzējies ar viņu?

Sajūtas riebīgas, bet KARMA pati izdarīs savu darbu! Atnāks viņai atpakaļ tas!

Pārbaudīts! ;)

blank - bet dažreiz cilvēki paši redz situāciju un izjūt to saasināti, lai gan pašam tā nešķiet. es nesaku, ka ar tevi ir noteikti tāpat, bet iespēja taču vnm pastāv. tevi apvainot, ka esi nezin ko sadomājusies, netaisos. lika aizdomāties tas, ka šī sieviete tevi visu dzīvi ir kopējusi. tas aizvien vairāk man liek domāt, ka vai nu tā ir greizsirdība vai kāds sens aizvainojums pret tevi, par kuru tu pat nenojaut ( no sērijas - pati izdomāja, pati apvainojās) vai kkad sensenos laikos esi nocēlusi viņai puisi no degungala, kurš viņai paticies, bet varbūt pati neko nav minējusi. un tagad ir sagaidījusi savu atriebības brīdi. lai nu kā, tie ir tikai minējumi, bet varbūt liks tev atrisināt situāciju un saprast kas ir kas.
bet, kā jau teicu, aizvainojumu neturi. ja viņa cenšas tevi speciāli sāpināt, tad nepakļaujies tam un pārtrauc jebkādus kontaktus. vairāk pievērsies esošajām attiecībām. kamēr tev vēl sāp, jebkurā gadījumā ieturi distanci attiecībā pret to sievieti un bijušo draugu, kas liks tev samierināties ar pagātni. nedomāju, ka jūs jebkad vsp būsiet vairāk draudzenes, ņemot vērā pilnīgi visu esošo situāciju, bet nedzīvo ar naidu sirdī. kā arī nesāc sevis žēlošanu. to es tev silti iesaku.

Nu tas gan! Bumeranga princips pastāvēja, pastāv un pastāvēs!

Ja tas ir tavs bijušais un pati esi jaunās attiecībās, tad kādēļ ir sasodīti sāpīgi?!
Es negribētu gan, ar draudzenes bijušo, bet, ja tas ir mans liktenīgais- spītīgi turēties pretī arī ir muļķīgi. Sirdij nevar pavēlēt.
Ja kāda draudzene saietu kopā ar manu bijušo, nezinu kā reaģētu. Ja pati būtu laimīga, tad man būtu vienalga.

wee-kapec pašai neder?Lasīt vajag,nevis nedereja,bet viens šķiršanas iemesliem bija,ka nevareja palikt stavokli

Nav svarīgs iemesls, personīgi man tas nav saprotams, man nav tabu, ka kāds ar kādu nevar, jo redz, man pirms tam ar kādu kaut kas bija. Visi esam patstāvīgi, brīvi cilvēki, priecāties vajag, ka kādam saskan ...
Draudzene taču nav tavs klons, viņa ir dzīvs cilvēks, un ne jau par spīti kādam cilvēki iemīlas vai izlemj veidot attiecības.