Es nedomāju, ka ir īpaša starpība starp latviešu kultūru un citām, atskaitot to, ka mēs vienkārši neesam tik atvērti. Gan tajā, ka vīrieši mazāk izsaka komplimentus, gan arī sievietes nav pieradušas pie uzmanības un pēc tās dzenās. Viss.
Jā, protams, var bļaut, ka vīrieši neciena sievietes, bet tie ir indivīdi un tas nāk no ģimenes. Tas, ko Jūs varētu darīt, ir pārstāt veidot muļķīgas diskusijas Cosmo un tā vietā ieaudzināt visu to, kas trūkst, savos bērnos - cieņu, saprātu, pieticību un pašpietiekamību (it īpaši sievietēm).
Tā jau viņš ir - ir tik daudz neaudzinātu vīriešu, ka sieviete, pārgurusi no jēlībām un nesmukas attieksmes, ierauga to vienu saprātīgo un uzklūp viņam, kā meža zvērs medījumam. Ārprāts, drausmīgie vīrieši, padara nabaga sievieti tādu ;) Un tad atkal ir sievietes, kuras, izmisušas, vientuļas un pārgurušas, liekas gultā ar visiem, jo iekrīt uz katru komplimentu. Un tas vīriešos rada pārliecību, ka nav vērts censties.
Tas tā, par mijiedarbību.
Un tad, protams, ir sievietes, kurām vari iedot vislabāko vīrieti un tā vienalga paliks nekāda. Ne viņa prot sakopties, ne viņa savā dzīvē kādu grāmatu ir izlasījusi; kad atver muti, paliek skumji un vēl čīkst, ka nav labu vīriešu apkārt, pie reizes izmantojot izdevību pačīkstēt par visu citu, tai skaitā savu trešās pakāpes māsīcu un to, cik viņai stulba dzīve.
Tas mums, latviešiem, tāds niķis - runāt sliktu un negatīvu par visu, ko redzam. Viss slikti un drausmīgi.
Neaizmirsīsim arī par vīriešiem, kuriem vecāki nav ieaudzinājuši (vai rādījuši piemēru) cieņai pret sievieti, tāpēc maukoties apkārt ir normāli. Un lai jau viņi dara, ko grib- Jums, dāmas, neviens neliek ar viņiem draudzēties un likties gultā. Ja jūs to darat, tā ir jūsu problēma. :)
Tāds apburtais loks, no kura tik viegli neaizmukt. Katrā kultūrā ir lohi, pardon my french.
Vīriešiem vienkārši jācenšas cienīt sievieti, lai vai cik drausmīga viņa būtu, un cienīt arī sevi, un tāpat arī meitenes - cienat sevi un savu vērtību. Bet, pirms jūs sevi un savu vērtību saslavējat, moš arī piestrādājat, lai tur būtu ko cienīt un slavēt ;)
tādas, lūk, manas ceturtdienas-rīta-pie-kafijas pārdomas.