Hmmmm, man tā gadījās, ka pirmāk satiku puisi ar kuru biju satikusies pāris reizes, vēlāk viņš iepazīstināja ar saviem draugiem. Man uzreiz radās acu kontakts ar vienu no viņa draugiem, tas bija dīvaini, jo esmu ar puisi, bet man reizē simpatizēja arī viņa draugs. Ar viņa draugu vakara gaitā runājāmies un es sapratu to, ka man ir daudz kas kopīgs ar šo cilvēku, bet kā es biju kopā ar viņa draugu, nekas vairāk nesanāca, ka tikai jauka vakara saruna. Bet pienāca viena diena, kad viņš man uzrakstīja un uzaicināja satikties, ilgi domāju, līdz piekritu! Es to neuztvēru kā randiņu, jo man bija puisis, līdz brīdim, kad viņu atkal ieraudzīju - viņa skaistās zilās acis skatījās uz mani, ka man pat tirpiņas pārskrēja pā ķermeni. Tas vakars bija vienkārši jauks, sarunājāmies par dzīvi, attiecībām, man negribējās, lai tas vakars beigtos, BET mēs varējām būt tikai draugi.
Mēs vairāk nesatikāmies divatā, jo es sapratu to, ka es turpināšu ar viņu satikties beigsies manas attiecības ar viņa draugu un es to negribēju. Bija nedaudz skumji, ka nebiju viņu iepriekš satikusi....