cik gados? Teema taam kuraam ir beerni.

Tās kuras vēl nezin, tad jā - sieviete ir domāta tam, lai atstātu pēc sevis pēcnācējus. Vienkārši šobrīd materiālajā pasaulē daudzas nez kāpēc vēlas palikt par večiem un pildīt viņu uzdevumus.

Ir sievietes kuras uzskata ka bērni ir tikai dzīves nasta, ka tas izjauks visu viņu idilli un vairs nebūs nekādas dzīves garša un prieka. Ok lai viņas tā domā.

Un ir sievietes kuras uzskata kad bērni tikai papildina dzīvi un padara to krāšņāku.

Katrai mums ir savs viedoklis un uzskati, tāpēc jau nesam sliktāka viena par otru un nevaig tāpēc nosodīt.

Tie pēcnācēji ir tikai sievietes uzdevums? Sperma rodas pati no sevis? :D

21

Sieviete ir domāta tikai un vienīgi tam, lai būtu laimīga un dzīvotu tā, kā vēlas pati. Pārējais ir viņas izvēle ;)

Kā var pateikt, ka s

ieviete ir domāta tam, lai atstātu pēc sevis pēcnācējus

Un ko darīt tām, kuras nevar vai kurām dzīve tā neikārtojas? Tās tad sanāk, ka nav nekam domāta sun viņā striķis jāmeklē?
Tracina man šitie sviestainie apgalvojumi.

Libra Piekrītu

Ko lai dara, iesakņojušies patriarhālie uzskati dažās galvās vēl ir ļoti dominējoši. Kur vīrietim ļauts dzīvot sev, bet sievietei priekš citiem.

Par to nakti un juuru es piekriitu,bet lai aizbrauktu zu to juuru,vajag mashiinu,un tad tachu juus to probleemu atrisinat,nopeerkot mashiinu vai aiznjemoties,tad taa pat tunatrisinaatu,ko dariit ar beernu,kur atstaat,bet taa ir veel viena lieta,kas buutu " jaatrisina" . Visa dzive tachu sastaav no kompromisu mekleeshanas. Un shii mazaa briinuma deelj ir forshi mekleet shos kompromisus. Un vel kas,reti kursh precets paris pec vairaku gadu kopdziiives taa baigi biezhi naktii dodas uz juuru. Taa romatika atri ien beidzas. Saakas citas :)

Es nesaprotu, ja ir vīrietis un sieviete kopā un viņiem piedzims bērns, tad skaitās, ka sieviete dzīvot sāk priekš bērna bet vīrietis dzīvo kā grib? Tās, kas te tā runā nezin un nesaprot kas ir ģimene. Pēc bērna piedzimšanas mainās gan sievietes gan vīrieši, tie pakārtojas bērniem ,bet ne jau vairs nedzīvo sev. Vismaz manā ģimenē tā ir.
Racoon, es nerunāju par tiem kuriem nesanāk, jo to nav tik daudz kā to, kuri vnk negrib! Es gribu pateikt tik to, ka nedrīkst tā runāt, ka bērni ir nevēlama bagāža. Un viss.

Ko lai dara, iesakņojušies patriarhālie uzskati dažās galvās vēl ir ļoti dominējoši. Kur vīrietim ļauts dzīvot sev, bet sievietei priekš citiem.

Diemžēl tā ir, to nevar noliegt:( Par sievietēm līdz trīsdesmit vēl tik ļoti neesmu dzirdējusi piezīmes par bērnu neesamību, bet esmu pati vairākkārt redzējusi un dzirdējusi, kā aizmuguriski tiek aprunātas sievietes 30+ bez bērniem ar tādu kā smīnu...
Spēju iedomāties,cik "viegli" ir dzīvot sievietei vēl patriarhālākās sabiedrībās kā Latvija vairāk uz dienvidiem, kurai nevar būt bērni un kur tiek uzskatīts, ka sievietes galvenā misija ir bērnu audzināšana...

lady23, nē, bet agrāk tā bija! Un tāpēc ir palicis šis uzskats, ko tu pateici - ka sievietes uzdevums radīt pēcnācējus. Tas ir absurds, jo tu pati tikko pateici, ka abi piedalās radīšanā un audzināšanā - tad kāpēc tu uzsvēri sievietes lomu? Turklāt pati pretstatīji sievietes "večiem". Pilnīgas pretrunas.

Uzsvēru tāpēc, ka vīriešiem tak nav dzemdes, un fiziski mēs dzemdējam! Bet vīrieši noteikti piedalās visur kur vien var. Vienkārši sievietes pēdējos gados bieži vien raujas pēc tās naudas, pēc karjeras pēc visa materiālā, bet tā padomājot, nomirsim taču mēs tādi paši kā piedzimām- pliki, bez nekā.

Tikai tāpēc vien, ka sievietei dzemde, tas nenozīmē, ka viņa ir domāta pēcnācēju radīšanai. Vīrietim arī ir reproduktīva sistēma, ok, viņš nedzemdē, bet, ja jau viņam tāds aprīkojums ir, tad jau viņam arī obligāti jābūt bērnam. Kāpēc tad viņam to tik bieži nepārmet (ja nav bērnu)?

Ai nu te var kasīties mūžīgi :d Tās, kas ir lasījušas arī garīgo literatūru zin kāpēc sievietes, nevis vīrieši :D

Libra :D
Man arī ir 26, tagad gan jau iezogas doma, ka vajadzētu. Bet līdz 24 gadiem es skandināju, ka pavisam vēl negribu, nav īstais laiks..
Kad man palika 25, vīramāte pateica vīram, ka viņam jāmeklē cita sieva, jo es jau esot par vecu, lai dzemdētu bērnus. Nezinu, ko saka tagad :D

Bet, jā, cilvēki ir ļoti netaktiski. Kad vīrs vienai paziņai stāstīja, ka precas, viņas pirmais jautājums biaj, kad tad mazais būs klāt. Izrādās, ka mūsdienās vairs neprecas, ja negaida mazuli :D

Tikai tāpēc vien, ka sievietei dzemde, tas nenozīmē, ka viņa ir domāta pēcnācēju radīšanai. Vīrietim arī ir reproduktīva sistēma, ok, viņš nedzemdē, bet, ja jau viņam tāds aprīkojums ir, tad jau viņam arī obligāti jābūt bērnam. Kāpēc tad viņam to tik bieži nepārmet (ja nav bērnu)?

Piekrītu katram vārdam. Pārējos komentārus pat nelasīju, tikai pēdējo lapu.. Jo zinu, cik dusmīga palieku par to ''sievietes dzīves sūtība ir radīt bērnu'' idiotismu. Sievietes dzīves būtība, tieši tā pat kā vīrieša dzīves sūtība, ir būt laimīgam. Daudziem cilvēkiem tie būs pēcnācēji, jā. Bet citiem nē. Tas man atgādina Dalailamas lekciju, uz kuru biju. Kāds bija iesūtījis jautājumu - jūs neesat precējies, jums nav bērnu, nav seksa. Kāda tad ir tā dzīves jēga?
Un viņš tikai pasmējās par šiem ''izcilajiem'' jautājumiem un noteica, ka dzīves jēga ir būt laimīgam, vai vismaz censties tādam būt.

Man mazā piedzima 2,5 mēnešus pirms manas 22. dzimšanas dienas. Mums nav blakus līdzcilvēku, kas palīdzētu ar mazās pieskatīšanu (t.i. vecvecāki).
Meitiņai ir 5 mēneši. Vīrs strādā un mēdz doties izbraukumos darba jautājumos. Es strādāju, apmeklēju kursus, zumbas nodarbības, plānoju cerams ar nākamo vai aiznākamo septembri uzsākt studijas citā valstī. Pa dienu mazo pieskatu es, vakaros- vīrs. Paspējam arī paceļot ar visu mazo, kas gan ir vairāk darba jautājumos, bet parasti piešķiram vienu dienu papildus, lai izbaudītu arī tālu mērotos galamērķus. Ne man, ne vīram klubi un bāri diži pie sirds neiet. Tā vietā ļoti izbaudām mājas ballītes lielākā draugu lokā un izbraukumus. :)

Protams, te, kur dzīvoju, mēdzu saņemt nosodošus skatus, ka esmu apbērnojusies tik agri, bet vai mani tas diži uztrauc? Nē! Es esmu lepna mamma, man ir laimīgs un smaidīgs bērniņš, ar vīru arī viss kārtībā.

Es neatbalstu tos cilvēkus, kuri uzdrošinas bakstīt ar pirkstu uz konkrētiem gadījumiem, norādot, kas kura-prāt ir mazgadīgā māte (jā, jā, ir dzirdēts, ka arī 20-gadnieces ir šajā kategorijā :D ), vai veca dzemdētāja (sieviete pēc 30 gadiem- ABSURDS). Manuprāt, briesmīgāk ir redzēt bezatbildīgu, bezjūtīgu, rupju, nemīlošu, tirānisku māti, kas soda bērnu par tā ienākšanu nelaimīgās dzīvē. Nav nekā nosodoša tajā, ka ir jaunas sievietes, kas sagaida mīlestības pārpildītas savus mazuļus, kā arī sievietes ap 30, kuras ir godīgas pašas pret sevi un apzinās, ka mazulim nav gatavas, vai arī to vienkārši nevēlas. To, manuprāt, var dēvēt par atbildību.

Man, piemēram, liekas stulba tā cepšanās, cik gados dzemdēt ir normāli vai nenormāli. Kā katrs dara, tā ir labi. Ne jau 30 gadīga jaunā māmiņa būs sliktāka vai labāka par 20 gadīgu jauno māmiņu. Viss ir domāšanā un uztverē.
Tagad liekas, tās, kuras nav dzemdējušas skatās no augšas uz tām, kurām ir mazuļi... neesat izskrējušās, kā var dzemdēt tik jaunas u.t.t., jums nav vienalga?
Man būtībā ne silts, ne auksts, cik gados kura dzemdē, galvenais, lai pašas jūtas tam gatavas un spēj sniegt mazulim to labāko.
Es arī noteikti būšu, tā saucamā, vecā mamma, ne jau tāpēc, ka es tā gribu, bet dzīve tāda, bet tas man neliedz priecāties par tām superīgajām mammām, kurām mazie piedzimuši 20 gados.

izrādās, šeit tik daudz jauno māmiņu, kā jūs to dabūjāt gatavu? nespēju iztēloties sevi 18 gados, mācoties vidusskolā un plānojot bērniņu :D