ja sēžam, tad sēžam pie galda noteikti blakus, nevis katrs kkur savā stūrī. ja ir daudz cilvēku, tad sanāk citrreiz, ka katrs kkur savā galā sarunājas. piemēram, viņš neklausīsies, kad es draudzeni runāšu par puķēm vai sazin, kamēr viņš ar draugu var parunāt par mašīnām. bet tas noteikti nav visa vakara garumā.
kad draugs iet pīpēt, es gan skrienu pakaļ, jo pati arī tad eju pīpēt :D ja negribas tad neeju.
sabiedrībā izturamies mīļi, varam savā starpā sabakstīties, viens otru apķert, bet tā uzvedamies pieklājīgi un nelaizamies. bet nu no bučas uz vaiga neviens blakusesošais nav samulsis un mēs arī nemulstam. bet nekad nav tā, ka katrs visu nakti pavadītu atsevišķi. ja ar kādu parunājamies, tad ik pa laikam viens pie otra aizejam.
mēs vispār nekašķējamies arī mājās. mājās ir bijušas dažas nerunāšanas, bet tas 'tā. draugu klātbūtnē bija divi nelieli pārpratumi no drauga puses, jo viņš ir diezgan greizsir'dīgs. un pie tā bija vainojams alkohols. par to priecīga nebiju, bet tās bija tikai divas reizes un vnk tagad zinu, kā lieki tādas situācijas neizraisīt, kad otrs kko var pārprast. bet tā problēmas citu klātbūtnē nerisinām.